Language consultations: electronic database

Pareizi ir angoras vilna.

Īpašvārdi ir daudzu terminu sastāvā, bet dažkārt tie zaudējuši īpašvārda nozīmi. Jaunākajā „Latviešu valodas gramatikā” norādīts: „[..] laika gaitā vārdkoptermina pirmais komponents īpašvārds zaudē savu sakaru ar nosaukto personu vai vietu un pilnībā apelativējas, piemēram, Alpu vijolīte ® alpu vijolīte”.
Līdzīgi ir arī ar vēsturisko nosaukumu angoras vilna: lai gan sākotnēji truši ar pūkaino un silto vilnu patiešām nākuši no vēsturiskās Angoras Turcijā, mūsdienās atvasināto nosaukumu ir tik daudz (angoras vilna, angoras cimdi u. tml.), ka īpašvārds jau sen zaudējis savu sākotnējo vietas nozīmi.

Pareizi ir trīs veselīga dzīvesveida pamatprincipi.

Latviešu valodā teikuma locekļu savstarpējos sakarus norāda galotņu formas, tāpēc vārdu secība var būt diezgan brīva. Tomēr tāpat pastāv vārdu secības likumības, un noteikta vārdu secība ir arī apzīmētāju rindās.
Ja lietvārdam ir piesaistīti vairāki vārdi un viens no tiem ir skaitļa vārds, šis skaitļa vārds parasti nostājas pirms cita komponenta: trīs jauni cilvēki; viens pieklīdis suns.
Nereti valodas praksē sastopami piemēri, kuros skaitļa vārds nostājies aiz citiem apzīmētājiem, tuvāk lietvārdam. Šādos gadījumos tomēr vārdu kārta būtu jāmaina:
nevis Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīcā strādājošie trīs pusaudži apgalvoja .., bet trīs Olaines . . rūpnīcā strādājošie pusaudži..;
nevis patversmē nonāca mazi, pūkaini četri kaķēni, bet patversmē nonāca četri mazi, pūkaini kaķēni.

Vārds malacis ir aizguvums no krievu valodas, tā pamatā ir vārds молодец, taču tas nav aizgūts vis padomju laikā, bet jau 19. gadsimtā.
Vārds ir ienācis kā barbarisms, tātad nevēlams aizguvums, un tam ir bijusi negatīva konotācija, proti, negatīva emocionālā, stilistiskā nokrāsa, jo tas ienācis ar nozīmi ‘rokaspuisis, tāds, kurš arī gatavs uz amorālu rīcību’. Tiesa gan, tā jau kļuvusi par vēsturisku nozīmi, un pašā krievu valodā arī nostiprinājušās divas citas.

Pirmajā nozīmē  молодец  ir ‘jauns, stiprs, brašs puisis’. Šāda nozīme ir fiksēta arī Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā: tas ir ‘jauns, brašs puisis’. Par malačiem latviešu valodā saukti arī plosta vadītāja palīgi – plostu strādnieki.

Otrā nozīme savukārt ir laika gaitā nostiprinātā sarunvalodas nozīme – ‘vārdu malacis lieto, lai kādu uzslavētu’. Šī nozīme atrodama arī astoņu sējumu „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ar sarunvalodas nokrāsas atzīmi.

Daži bieži izmantoti barbarismi ar laiku kļūst pierasti, nešķiet vairs tik nosodāmi un iegūst literārās sarunvalodas elementu tiesības. Latviešu valodā tādi ir galvenokārt ģermānismi, piemēram, lustīgs, kreņķi, dancot, beķereja, kā arī daži samērā sen aizgūti rusismi, piemēram, klapatas.
Literārā sarunvaloda nav uzskatāma par žargonu vai vienkāršrunu, un literārās sarunvalodas vārdam malacis nav negatīvas nokrāsas.

Vārda biežais lietojums, visticamāk, skaidrojams ar to, ka tas ir ērti lietojams, lai kādu uzslavētu. Latviešu valodā ierasts uzsist darītājam uz pleca un teikt: „Krietni pastrādāts!”, „Labs darbiņš padarīts!”, proti, ierasts vērtēt pašu darbu, nevis darītāju. Ja mēs sakām, ka cilvēks ir, piemēram, attapīgs vai izdarīgs, tad tā jau ir pastāvīga, piemitīga īpašība, nevis attiecināma uz viņu tikai konkrētajā brīdī. Iespējams, attapība vai izdarība nebūt nav šim cilvēkam raksturīgas īpašības, taču ar vārdu malacis iespējams viņu uzslavēt tieši par šo konkrēto darbu, kas ir secies izcili.

Dažkārt žurnālisti (arī paši politiķi) apzināti izvairās no konkrētām atbildēm – vieglāk taču ir pateikt grasās darīt, nevis dara vai darīs, sliecas neatbalstīt, nevis konkrēti – neatbalsta vai neatbalstīs.

Šādos gadījumos nav jāmin konkrēts darītājs, norises laiks vai atbildīgais. Izvairīšanās no konkrētas atbildes ir politiskās retorikas sastāvdaļa.