Language consultations: electronic database

Pamata skaitļa vārdi apzīmē abstraktus skaitļus, piemēram, viens, septiņi, divdesmit trīs, vai arī priekšmetu un dzīvu būtņu skaitu, piemēram, viens cilvēks, septiņi rūķīši, divdesmit trīs konfektes.
Kārtas skaitļa vārdi norāda secību, kādā priekšmeti vai dzīvas būtnes seko cits citam, tos skaitot, piemēram, pirmais cilvēks, septītais rūķītis, divdesmit trešā konfekte. Katram pamata skaitļa vārdam atbilst savs kārtas skaitļa vārds: viens – pirmais, septiņi – septītais, divdesmit trīs – divdesmit trešais.

Vārdi četri un ceturtais semantiski ir saistīti, tomēr tie nav uzskatāmi par viena vārda formām. Kārtas skaitļa vārds ceturtais ir atvasinājums no pamata skaitļa vārda četri.

Uzvārds Кара-Мурза, latīņalfabētiskajā transliterācijā Kara-Murza, ir tatāru izcelsmes uzvārds ar nozīmi ‘melnais princis’ vai ‘tumšais pavēlnieks’. Ja oriģinālvalodā uzvārds rakstīts ar defisi, tā paturama arī atveidē, veidojot dubultuzvārdu Kara-Murza. Līdz ar to abas uzvārda daļas būtu lokāmas, proti, Vladimira Karas-Murzas, Vladimiram Karam-Murzam, Vladimiru Karu-Murzu utt.
Kā norāda tatāru valodas pratēji, uzvārda pirmā daļa Kara tomēr nebūtu lokāma, tāpēc, lai saglabātu uzvārda pirmo daļu nelocītu un atvieglotu tā lietošanu latviešu valodā, to ieteicams atveidot vienā vārdā Karamurza (ar uzsvaru uz 1. vai 2. zilbes). Tātad personvārdi latviešu valodā rakstāmi Vladimirs Karamurza.
Paldies Mārai Poļakovai un Arturam Hansonam par palīdzību atbildes sagatavošanā!

Vārdkopā brīvprātīgais darbs vārdu darbs raksturo noteiktais īpašības vārds brīvprātīgais, nevis lietvārda brīvprātīgais ģenitīva forma. Brīvprātīgā darba nozīme ir ‘tāds [darbs], kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, piespiešanas, nav obligāts’, un tā pretstats ir piespiedu darbs ‘[darbs,] kas nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli. Tātad lietojama vārdkopa brīvprātīgais darbs. 

Konstrukcija būt/nebūt no svara sastopama daiļliteratūrā, piemēram: Māras Zālītes dzejolī „Trīs lietas” atrodamas rindas:
Dvēsele vaļā, asaras sāļas,
Dzīve ir rūgta, alus ir salds.
Dziesma ir gara, dzīve ir īsa,
Tas nav no svara – alus ir salds;

Raiņa darbos, piemēram, lugā „Suns un kaķe”:
Suņa tēvs Krancis (Lēni.) Traki, bet ko tanī troksnī lai dara? Galu galā tas nav ar no svara.
Kaķe peļu gane (Dusmīga.) Nav no svara, kā tad nu tā?;

Jāņa Klīdzēja romānā „Cilvēka bērns”: [..] nav no svara, cik tu liels vai mazs, bet ir gan no svara, vai tevī ir jušana.

Tāpat konstrukcija sastopama Jāņa Ezeriņa, Jāņa Joņeva un citu autoru darbos (sk., piemēram, literārā žurnāla „Karogs” piemērus). Tā sastopama arī plašsaziņas medijos un citur, piemēram: Insults. Kad katra minūte ir no svara; Katrs pikselis ir no svara; Tavi noskrietie kilometri ir no svara. (Tīmekļa avoti.)

Kā liecina kanāla TV3 tīmekļvietnē publicētā informācija, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norādījis, ka vēstījums Arī Tu esi no svara radies, domājot par grupas „Pērkons” dziesmas „Zaļā dziesma” rindām: Kā gan tu domā / Cik ļoti no svara viens ugunskurs? 
Teiciens būt no svara ar nozīmi ‘būt svarīgi, nozīmīgi, arī būt svarīgam, nozīmīgam' atrodams arī „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”.

Konstrukcija būt no svara nav uzskatāma par stilistiski pilnīgi neitrālu, un droši vien tieši tās plašais lietojums latviešu prozā, dramaturģijā, dzejā un latviešiem nozīmīgās dziesmās mudinājis to izvēlēties par svētku saukli pilsētas svētkiem, raisot asociācijas ar latvisko un pazīstamo.