Vietvārdi neatkarīgi no to sugasvārdiskās nozīmes rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tā kā Brisele ir vietvārds, nav pamata nosaukumā Briseles kāposti vārdu Brisele rakstīt ar mazo sākumburtu. Ir īpašvārdi, kuri latvieši valodā ir tiktāl apelativējušies (zaudējuši īpašvārdu nozīmi), ka tos vairs neraksta ar lielo sākumburtu, tāda, piemēram, ir visiem labi zināmā alpu vijolīte. Par Briseles kāpostiem patlaban to gan vēl nevar teikt.
Language consultations: electronic database
Vietvārdi neatkarīgi no to sugasvārdiskās nozīmes rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tā kā Brisele ir vietvārds, nav pamata nosaukumā Briseles kāposti vārdu Brisele rakstīt ar mazo sākumburtu. Ir īpašvārdi, kuri latvieši valodā ir tiktāl apelativējušies (zaudējuši īpašvārdu nozīmi), ka tos vairs neraksta ar lielo sākumburtu, tāda, piemēram, ir visiem labi zināmā alpu vijolīte. Par Briseles kāpostiem patlaban to gan vēl nevar teikt.
Aiz katras ciparu grupas kārtas skaitļiem liek punktu.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 368. lpp.
- Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumi Nr. 558 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”
- Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 107.–108. lpp.
Punktu liek aiz arābu cipara, apzīmējot kārtas skaitli. Ja ar arābu ciparu tiek rakstīts pamata skaitļa vārds, punkts aiz tā nav liekams:
8. novembris, bet 8 dienas;
3. autobuss, bet 3 autobusi;
7. spēlētājs, bet 7 spēlētāji.
Aiz romiešu cipara kārtas skaitļa apzīmēšanai punktu liek tikai tad, ja šis cipars atrodas tekstā nodaļas (vai citas teksta daļas) nosaukuma priekšā:
I. Vispārīgi noteikumi.
II. Definīcijas.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009.
- Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata. Priekšv. aut. M. Baltiņš. Rīga : Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2006, 69. lpp.
Pareizi ir islāms.
Vārda islāms pamatā ir arābu valodas vārds islām ar nozīmi ‘padevība’. Islāms ir viena no visvairāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem. To nodibinājis pravietis Muhameds 7. gadsimtā Arābijā. Valodas praksē sastopams šī vārda rakstījums gan ar garo patskani ā – islāms –, gan īso patskani a – islams. Pēdējais atrodams gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā (konkrētais sējums izdots 1975. gadā), gan Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (1995). Tomēr jau kopš 20. gadsimta 90. gadu beigām vairākumā skaidrojošo un tulkojošo vārdnīcu fiksēta forma islāms, un tā apstiprināta arī ar Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumu.
Arī salikteņos ar šo vārdu lietojams patskanis ā (islāmticīgie, islāmfobija u. tml.); atvasinājumos lietojams gan patskanis ā, gan a atkarībā no vārda izskaņas: islāmisks, islāmisms, bet: islamizēt, islamizācija.
- VVC LVEK 14.10.2015. sēdes protokola Nr. 45 6. §.
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 345. lpp.
- Reliģisko terminu vārdnīca
- Adikibi, O. Ideju vārdnīca. Izd. sast. un virsred. A. L. Nortona. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 225.–227. lpp.
- Svešvārdu vārdnīca. Red. J. Baldunčiks. Rīga : Jumava, 1999, 320. lpp.
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 310. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 478. lpp.