Scientioloģija (lat. scientia ‘zināšanas, zinātne’ + gr. logos ‘jēdziens, mācība’) – ‘zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām’. Scientoloģija (no angļu scientology) – ‘reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei’. Piemēram, pievērsties scientoloģijai.
Language consultations: electronic database
Scientioloģija (lat. scientia ‘zināšanas, zinātne’ + gr. logos ‘jēdziens, mācība’) – ‘zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām’. Scientoloģija (no angļu scientology) – ‘reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei’. Piemēram, pievērsties scientoloģijai.
Pareizi ir izlēcējs.
Darītājvārdus – galvenokārt personu apzīmēšanai – atvasina no bezpiedēkļa verbu pagātnes celma, piemēram, lēc-u, lēc-ējs, lēc-ēja; pļāv-u – pļāv-ējs, pļāv-ēja; gāju – gāj-ējs, gāj-ēja.
Tātad izlēcējs (skrējējs, lējējs, smēlējs), nevis izlecējs.
Vārdam izlēcējs ir arī nozīme – ‘cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi’.
- Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 107. lpp.
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 587. lpp.
Vārds ļēpāt (arī ļepāt, ļepot) ir apvidvārds, kuram Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā fiksētas vairākas nozīmes:
'rāpties' – tārps ļēpā pa koku;
'neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi' – kucēns ļēpo saimniekam pa priekšu;
'snigt lielām pārslām, pikām' – lēnām ļēpā mīksts sniegs.
Vārdam snigt latviešu valodā ir visai gara sinonīmu rinda, kurā sastopami gan literārās valodas vārdi, gan apvidvārdi:
snidzināt, snieģelēt, sniegot, sniegaļāt, pārslot, pērslāt, sijāt, mētāties; birt, birdināt, birdelēt, krist, nākt, gāzties, graut; ļēpāt, lēkšēt, ķēpāt, leķēt.
- Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 400. lpp.
- Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 539.–540. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīcu serveris: ļepāt
- Latviešu valodas vārdnīcu serveris: ļēpāt
- Latviešu valodas vārdnīcu serveris: ļepot
Kā frazeoloģisms vārdu savienojums dot vārdu latviešu valodā lietojams vairākās nozīmēs, no kurām viena ir ‘atļauja, tiesības publiski runāt, izteikt savas domas; arī šāda runa’. Piemēram, dot (kādam) vārdu sapulcē (sanāksmē)’.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1150. lpp.
Ir jānorāda skaitītāja elektroenerģijas rādījums (‘patērētās elektroenerģijas daudzums’), nevis rādītājs (‘ierīce’).
Ar izskaņu -tājs beidzas dažādu rīku, mehānismu, mašīnu nosaukumi. Šai grupai pievienojas arvien jauni atvasinājumi, kas agrāk apzīmēja tikai tīro darītāju, darbības veicēju. Šādi atvasinājumi, kas apzīmē rīkus, mašīnas, mašīnu daļas, mehānismus, piemēram, modinātājs, rādītājs, rušinātājs, smidzinātājs, maisītājs u. c. Savukārt atvasinājumi ar izskaņu -ums apzīmē darbības vai norises rezultātu.
- Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 154. lpp.