Valodas konsultācijas

Kā saukt rāvējslēdzēja mēlīti, respektīvi, detaļu, ar kuras palīdzību tiek atvērts rāvējslēdzējs?

Question

Kā saukt rāvējslēdzēja mēlīti, respektīvi, detaļu, ar kuras palīdzību tiek atvērts rāvējslēdzējs?

Answer

Rāvējslēdzēja mēlīte ir sprūds – ‘ierīce (detaļu) kā noslēgšanai, aizķeršanai vai saslēgšanai’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 149. lpp.

Linguistic sectors

Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Termini Vārda skaidrojums

Zāļu blakusparādību risks paaugstinās vai zāļu blakusparādību risks palielinās?

Question

Zāļu blakusparādību risks paaugstinās vai zāļu blakusparādību risks palielinās?

Answer

Pareizi ir abi varianti.

Paaugstināties – ‘kļūt augstākam, arī lielākam’. Piemēram, temperatūra pakāpeniski paaugstinās, cenas paaugstinās. Palielināties – ‘kļūt lielākam, pieaugt’. Piemēram, produkcijas apjoms palielinājies divas reizes, palielinās darba ražīgums, palielinās izdevumi, palielinās slodze.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 752., 766. lpp.

Linguistic sectors

Vienkāršā tagadne Vārda skaidrojums

Kas ir pianisms, un vai tādu vārdu var lietot latviešu valodā?

Question

Kas ir pianisms, un vai tādu vārdu var lietot latviešu valodā?

Answer

Pianisms – ‘klavierspēles māksla’. Piemēram, pianisma veidi. Klasiskā pianisma skola. Pianisma zvaigžņu festivāls.

Arī no vārddarināšanas viedokļa pret vārdu pianisms nav iebildiumu, un vārds ar šādu nozīmi latviešu valodā ir iederīgs.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Svešvārdi Svešvārdi Pirmā deklinācija Vīriešu dzimte Termini Vārda skaidrojums

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Question

Vai zinātnieks pēta vai pētī ezerus?

Answer

Abas formas ir pareizas: zinātnieks pēta vai pētī ezerus.

Vairākiem darbības vārdiem tagadnē ir iespējamas paralēlformas: tie lokāmi gan pēc otrās, gan pēc trešās konjugācijas parauga. Tādi ir darbības vārdi balēt, bālēt, cienīt, mērīt, pelēt, pētīt, rūsēt, sargāt, šķirstīt, svētīt, vēlēt*, veltīt, vēstīt, vētīt.
Locīšanā ieteicams izvairīties no jauktām paradigmām (es bālu un es bālēju, es vēstu un es vēstīju, es pētu un es pētīju u.tml.).

*Darbības vārds vēlēt atkarībā no locīšanas paradigmas tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi: es vēlēju, tu vēlē, viņš vēlē lieto ar nozīmi ‘piedalīties vēlēšanās’, savukārt es vēlu, tu vēli, viņš vēl – ar nozīmi ‘teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos’.

Sources

Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 111.–113. lpp.
Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 550. lpp.

Linguistic sectors

Otrā konjugācija Trešā konjugācija Formveidošana un vārddarināšana

Inkasents vai inkasators?

Question

Inkasents vai inkasators?

Answer

Pareizi ir inkasents – ‘kasieris, kas saņem naudu vai citas vērtības citās iestādēs, uzņēmumos u. tml’.

Inkasators ir rusificēta forma.

Linguistic sectors

Svešvārdi Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database