Language consultations: electronic database

Pareizi ir abi varianti, taču precīzāks ir vārda klikšķināt lietojums.

Klikšķināt – ‘panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ’. Piemēram, klikšķināt durvju rokturi. Spiest – ‘iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties’. Konsultējoties ar datorspeciālistiem, noskaidrots, ka populārāks un precīzāks ir tieši vārda klikšķināt lietojums, turklāt, veicot ar datorpeli dažādas funkcijas, ir ļoti liela nozīme, vai lieto vienu klikšķi vai dubultklikšķi. Patiesībai neatbilst arī uzskats, ka labskanīguma dēļ vārdus, kuros ir latviešu valodai tik raksturīgie līdzskaņi š, ķ, č, ž un to kombinācijas, pēc iespējas ieteicams aizstāt ar citiem vārdiem.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 265. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 111. lpp.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 119. lpp.

Ir jānorāda skaitītāja elektroenerģijas rādījums (‘patērētās elektroenerģijas daudzums’), nevis rādītājs (‘ierīce’).

Ar izskaņu -tājs beidzas dažādu rīku, mehānismu, mašīnu nosaukumi. Šai grupai pievienojas arvien jauni atvasinājumi, kas agrāk apzīmēja tikai tīro darītāju, darbības veicēju. Šādi atvasinājumi, kas apzīmē rīkus, mašīnas, mašīnu daļas, mehānismus, piemēram, modinātājs, rādītājs, rušinātājs, smidzinātājs, maisītājs u. c. Savukārt atvasinājumi ar izskaņu -ums apzīmē darbības vai norises rezultātu.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 154. lpp.

Lai norādītu, ka normatīvie akti ir spēkā, lietojams termins spēkā esība, nevis spēkā esamība, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā: esamība – ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’; esība – ‘pastāvēšana, eksistence’, t.i., ja runa ir par to, ‘kas ir un kas nav’.

• Terminoloģijas Jaunumi. Nr. 4. Rīga : LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 8. lpp.

• VVC LVEK 13.01.2016. sēdes protokola Nr. 47 5. §, lēmums Nr. 1-16/1.