Valodas konsultācijas

Dzēšamgumija vai dzēšgumija?

Question

Dzēšamgumija vai dzēšgumija?

Answer

Pareizi ir abi varianti. Tās ir paralēlformas.

Sources

VVC LVEK 13.11.2013. sēdes protokola Nr. 31 2 §.

Linguistic sectors

Salikteņi Salikteņi Vārdu darināšana ar piedēkli

Kā latviešu literārajā valodā pareizi saukt furšetes banketu?

Question

Kā latviešu literārajā valodā pareizi saukt furšetes banketu?

Answer

Latviešu valodā var teikt gan stāvbankets, gan furšetbankets.

Tas ir mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās.

Sources

Bērziņa, K. Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : LR Ekonomikas ministrija, 2008, 265. lpp.

Linguistic sectors

Svešvārdi Salikteņi Salikteņi Termini Vārda skaidrojums

Kas ir kešjurieksti?

Question

Kas ir kešjurieksti?

Answer

Kešjurieksti, arī Indijas rieksti – ‘pelēkzaļi, nierveida kešjukoka augļi, arī sēklas; izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.’

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 354. lpp.

Linguistic sectors

Pārtikas preču nosaukumi Salikteņi Svešvārdi Salikteņi Vārda skaidrojums

Kuru latviešu kalendārā iekļauto vīriešu priekšvārdu pamatā ir grieķu vārds ar nozīmi ‘zemkopis’?

Question

Kuru latviešu kalendārā iekļauto vīriešu priekšvārdu pamatā ir grieķu vārds ar nozīmi ‘zemkopis’?

Answer

Georgs, Jurģis un Juris.

Priekšvārdu pamatā ir grieķu priekšvārds Georgios, kas cēlies no grieķu vārda georgos ar nozīmi ‘zemkopis’.
Georgi, Jurģi un Juri vārda dienu svin 23. aprīlī. Šajā dienā neiekļauto vārdu vidū arī ir vairāki priekšvārdi, kuru izcelsme ir līdzīga:
Džordžs, Georgijs, Irži, Jurands, Juranta, Jureks, Jurgita, Jurijs, Jurika, Juriks, Jurita, Žoržs.

Sources

Behind the Name: George
Siliņš, K. Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga : Zinātne, 1990, 135., 186., 187. lpp.

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Vārda etimoloģija Personvārdi Īpašvārdi

Izlecējs vai izlēcējs?

Question

Izlecējs vai izlēcējs?

Answer

Pareizi ir izlēcējs.

Darītājvārdus – galvenokārt personu apzīmēšanai – atvasina no bezpiedēkļa verbu pagātnes celma, piemēram, lēc-u, lēc-ējs, lēc-ēja; pļāv-u – pļāv-ējs, pļāv-ēja; gāju – gāj-ējs, gāj-ēja.

Tātad izlēcējs (skrējējs, lējējs, smēlējs), nevis izlecējs.

Vārdam izlēcējs ir arī nozīme – ‘cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi’.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 107. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 587. lpp.

Linguistic sectors

Patskaņi Vārdu darināšana ar piedēkli Sugasvārdi Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database