- Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 89. lpp.
- Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 119.–120. lpp.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 411. lpp.
Language consultations: electronic database
Questions
Vai ieteicams rakstīt 5-gadīgs bērns?
Question
Vai ieteicams rakstīt 5-gadīgs bērns?
Answer
Latviešu valodā rakstāms piecgadīgs bērns vai piecus gadus vecs bērns.
Kādreiz latviešu valodā ir pieļauts lietot defisi, lai savienotu simbola nozīmē lietotu burtu vai skaitli ar salikteņa pamatdaļu, ko patstāvīgi nelieto, piemēram, 60-gadīgs cilvēks, 9-procentīgs etiķis. Šāds ieteikums atrodams arī Valentīnas Skujiņas darbā „Latviešu valoda lietišķajos rakstos”. Tomēr no mūsdienu latviešu valodas viedokļa šāds rakstījums nebūtu atbalstāms. Labāk rakstīt salikteņus vai veidot vārdkopas: sešdesmitgadīgs cilvēks, sešdesmit gadus vecs cilvēks, deviņprocentīgs etiķis, 9 % etiķis.
Sources
Linguistic sectors
Akvatorijs vai akvatorija?
Question
Akvatorijs vai akvatorija?
Answer
Pareizi ir akvatorija.
Vārds akvatorija latviešu valodā ir sieviešu dzimtes vārds. Akvatorija – ‘noteikts ūdens virsmas rajons’. Piemēram, ostas akvatorija, jūras līča akvatorija.
Sources
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 47. lpp.
Linguistic sectors
Vai pēc nedēļas jau Ziemsvētki vai Ziemassvētki?
Question
Vai pēc nedēļas jau Ziemsvētki vai Ziemassvētki?
Answer
Lai arī Ziemassvētki ir biežāk lietots saliktenis, literāri vārdi ir gan Ziemsvētki, gan Ziemassvētki.
Vārdi Ziemsvētki un Ziemassvētki ir salikteņi. Salikteņus latviešu valodā darina, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdus, kā:
galvaskauss (galvas+kauss), saulesbrilles (saules+brilles), Ziemassvētki (Ziemas+svētki),
vai patstāvīgu vārdu celmus, kā:
galvgalis (galv+galis), saulgrieži (saul+grieži), Ziemsvētki (Ziem+svētki).
Latviešu valodā nereti līdzās funkcionē gan salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir pilnīgi saglabāta (arī īsināta, piemēram, sētsvidus) un veic interfiksa funkciju (saulesstars), gan tādi salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir elidēta (saulstars).
Iespējams, saliktenī Ziemsvētki vārdā ziemas galotne -as elidēta pēc analoģijas ar darinājumu Vasarsvētki, kur elidēta pirmā komponenta vasaras galotne -as.
Jāteic, mūsdienu valodas praksē, tostarp arī kalendārā un likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nostiprinājies saliktenis Ziemassvētki.
Vārdi Ziemsvētki un Ziemassvētki ir salikteņi. Salikteņus latviešu valodā darina, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdus, kā:
galvaskauss (galvas+kauss), saulesbrilles (saules+brilles), Ziemassvētki (Ziemas+svētki),
vai patstāvīgu vārdu celmus, kā:
galvgalis (galv+galis), saulgrieži (saul+grieži), Ziemsvētki (Ziem+svētki).
Latviešu valodā nereti līdzās funkcionē gan salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir pilnīgi saglabāta (arī īsināta, piemēram, sētsvidus) un veic interfiksa funkciju (saulesstars), gan tādi salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir elidēta (saulstars).
Iespējams, saliktenī Ziemsvētki vārdā ziemas galotne -as elidēta pēc analoģijas ar darinājumu Vasarsvētki, kur elidēta pirmā komponenta vasaras galotne -as.
Jāteic, mūsdienu valodas praksē, tostarp arī kalendārā un likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nostiprinājies saliktenis Ziemassvētki.
Sources
- Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 627., 630. lpp.
- Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 198., 202., 249.–251. lpp.
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 237., 711., 712., 840., 868. lpp.
- Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 338. lpp.
Haika vai haiku?
Question
Haika vai haiku?
Answer
Pareizi ir abi varianti – gan lokāms sieviešu dzimtes lietvārds haika, gan nelokāms haiku.
Linguistic sectors
Sadzīvē lietojamais materiāls ir folija vai follija?
Question
Sadzīvē lietojamais materiāls ir folija vai follija?
Answer
Sadzīvē lietojamais materiāls ir folija.
Folija (lat. folium, dsk. folia ‘lapa’) – ‘plāna metāla loksne vai lente, arī papīra vai plastikāta loksne ar metāla pārklājumu; izmanto iesaiņošanai, par izolāciju u. c.’; poligr. ‘papīrs vai sintētiska plēve, kam uzklāts metāla vai krāsas pulveris; lieto attēlu, burtu izveidošanai uz iesējuma’.
Ar līdzskaņa l dubultojumu rakstāms vīriešu dzimtes vārds follijs (lat. follis ‘naudasmaks’) ar nozīmi ‘vara monēta Senajā Romā; Bizantijas vara monēta’.
Sources
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 233. lpp.
