Language consultations: electronic database

Lai gan var lietot abas vārdkopas – gan palielināta (pamazināta, samazināta), gan paaugstināta (pazemināta) apetīte, tomēr ieteicams ir variants palielināta (pamazināta, samazināta) apetīte.

Viena no vārda palielināt nozīmēm „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks’, savukārt „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” norādīta šāda nozīme – ‘panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk’.
Viena no paaugstināt nozīmēm – ‘palielināt (piemēram, kā skaitlisko vērtību)’. Vārda pamazināt nozīme – ‘padarīt (ko) mazāku; samazināt’.
Viena no vārda samazināt nozīmēm – ‘panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks’.
Viena no vārda pazemināt nozīmēm – ‘panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku’. Piemēram, pazemināt inflāciju, pazemināt cenu vairākām precēm, pazemināt prasības. Lai gan teorētiski var lietot abas divdabja formas, ieteicamāka ir vārdkopa palielināta (pamazināta, samazināta) apetīte, jo tā var būt gan liela, gan maza. Parasti par apetīti gan sakām – vai nu tā ir, vai tās nav.

Pareizas ir abas frāzes – gan noteic, ka [..], gan [no]saka, ka [..].

Iespējams, runātāji no frāzes nosaka, ka [..] vairās sekojošā palīgteikuma dēļ, lai neveidotos enklīze (vārda piesliešanās (runas plūsmā) iepriekšējam vārdam akcenta ziņā). No enklīzes var  izvairīties, saikļa ka vietā lietojot kolu, piemēram, likums nosaka: [..].
Teikt – ‘runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt’. Vārdnīcas norāda, ka darbības vārda teikt tagadnes formas teicu un teic parasti nelieto.
Darbības vārda tagadnes formas vairāk dzirdētas dziesmu tekstos un daiļliteratūras stilā, piemēram, „Teici to stundu, to brīdi”, „Teic, kur zeme skaistākā”.
Taču pēdējā laikā frāze noteic, ka [..] kļūst arvien populārāka un arvien biežāk tiek lietota sinonīmiski ar frāzi nosaka, ka [..].
Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka viena frāze būtu vairāk vēlama nekā otra.

Latviešu valodā var lietot abus vārdus – gan ardievas, gan ardievu, taču tie ir atšķirīgu vārdšķiru vārdi.

Izsauksmes vārdu ardievu [ar·dievu] lieto kā pieklājības teicienu atsveicinoties, piemēram, Ardievu, Spīdola [..] (Rainis), vai saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.), piemēram, Tiklīdz būs vajadzīgs izšķirošs vārds, tad ardievu labie solījumi.
Savukārt lietvārds daudzskaitlinieks ardievas tiek lietots kā sveiciens šķiroties, atvadoties, piemēram, māt ardievas, teikt ardievas aizbraucējiem.
Tātad: Ardievu, papīr! vai [Saku] ardievas papīram.

Pareizi ir visi varianti – var noņemt gan makijāžu, gan meikapu, gan dekoratīvo kosmētiku.
 
Makijāža – ‘dekoratīvā kosmētika’. Piemēram, dienas, vakara makijāža. Losjonu lieto makijāžas noņemšanai. Iemācīties uzlikt makijāžu.
Pēdējā laikā, iespējams, īsuma labad makijāžas vietā tiek lietots vārds meikaps.
Meikaps – ‘dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats’. Piemēram, neuzkrītošs meikaps. Sieviete ar vieglu meikapu uz sejas. Uzklāt, uzlikt meikapu.
Tātad drīkst noņemt gan makijāžu, gan meikapu, gan dekoratīvo kosmētiku.

Oficiāli apstiprināta termina šim jēdzienam nav, taču vārdnīca piedāvā vārdu vantūzs (tautā dēvēts arī par kanalizācijas buču).

Vantūzs – ‘ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot’.