Language consultations: electronic database

Tādos vārdos kā nav [nau], sev [seu], tev [teu] veidojas pozicionāls divskanis (šo procesu sauc par vokalizāciju) tādēļ, ka līdzskanis v nokļuvis vienā zilbē ar īsu iepriekšējo patskani.

Te jāņem vērā šo vārdu izcelsme, piemēram, vārds nav ir reducējums no vārda nevaid, pēcāk lietots formās neva, arī nava. Vārds sev radies no ģenitīva formas sevis, forma tev radusies pēc seniem vēsturiskiem pārveidojumiem (piemēram, senākos tekstos ir forma tevim u. tml.). (Sk. Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sēj. Rīga : Avots, 1992, 620. lpp.; II sēj. Rīga : Avots, 1992, 175. lpp.) Tātad līdzskanis v mūsdienu formās šajos vārdos ir saglabājies no senākajām formām, un rakstībai rodams morfoloģisks pamats.

Vārds čau savukārt ir aizguvums, tā pamatā ir itāļu vārds ciao, ko lieto sveicienam neformālā saziņā. Itāļu valodā vārda beigās dzirdams o – [ˈtʃaːo]. Jau 20. gadsimta sākumā no itāļiem aizgūtais sveiciens izplatījies Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un citur, un mainījusies arī tā izruna, gala o kļūstot neskaidrākam, un šobrīd, piemēram, angļu valodā, šī vārda izruna tiek dota formā [ˈtʃaʊ]. (Angļu-latviešu vārdnīca. Sast. Kalniņa, Dz., Kičigins, E., Kvēle-Kvāle K. u. c. Rīga : Avots, 2007, 179. lpp.)

Latviešu valodā vārds čau ir sarunvalodā lietojams izsauksmes vārds, kurā skaidri dzirdams divskanis au līdzīgi kā dažos citos izsauksmes vārdos, piemēram, vau, au, ņau utt. Tā rakstībā lietot burtu v nav morfoloģiska pamata, un vārds rakstāms čau. Jāpiebilst, ka čau joprojām ir uzskatāms par sarunvalodas vārdu un lietojams neformālā saziņā – kā sasveicinoties, tā atvadoties.

Angļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts turpmākais.
„Angļu [æ] skaņa, kas ortogrāfiski ir izteikta ar a, atveidojama latviešu valodā ar e.
Accrington         ['ækriŋtən]         Ekringtona
Bradford             ['brædfəd]          Bredforda
Canna                  ['kænə]               Kena
Caxton                ['kækstən] pv     Kekstons

Iespējams arī izdarīt atkāpi un skaņu [æ] atveidot nevis ar e, bet ar a pēc angļu ortogrāfijas, sekojot latviešu valodas tradīcijai, ja tā ir vārda sākumā un it sevišķi, ja tai angļu valodā nav primārā uzsvara.
Adolph                ['ædɑlf]               Edolfs, Ādolfs
Alexander           [ˌæligˈzɑːndə]    Eligsānders, Aleksanders
Hamilton            ['hæmilt(ə)n]     Hemiltons, Hamiltons” (Sk. Ahero, A. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 2006, 34. lpp.)

Latviešu valodā visai bieži atveidē sastopams tieši a, nevis e, piemēram, Harijs (nevis Herijs) Poters (Harry Potter), Sallija (nevis Selija) Hokinsa (Sally Hawkins), Bens Afleks (nevis Efleks) (Ben Affleck).

Tai pašā laikā ir tādi īpašvārdi, kuros atveidē a un e konkurē, piemēram, Alans vai Elans Rikmens (Alan Rickman), Kalvins vai Kelvins Hariss (Calvin Harris), Ričards Hamonds vai Hemonds (Richard Hammond).

Atveide ar a personvārdos ieteikta 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”. Minētie noteikumi paredz turpmāko.
„91. Angļu valodas patskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus:
91.2. ņemot vērā, ka angļu valodā izruna atšķiras no rakstības un patskaņa izruna atkarīga no tā novietojuma, precīzai vārda atveidei konstatē attiecīgā vārda izrunu. Patskaņus atveido atbilstoši to izrunai:
91.2.7. [æ] – a:
Alan – Alans
Alison – Alisons, Alisone”

Argumenti atrodami abām atveidēm, ne velti arī šie atveides varianti konkurē jau gadu desmitiem.
 

Lai gan angļu valodā rakstīto uzvārdu Harris iespējams atveidot gan Heriss, Herisa, gan Hariss, Harisa, jāņem vērā, ka latviešu valodā tiek izrunāts šaurais [e], ja nākamajā zilbē seko šaurinātājs patskanis i (celis, šerijs), tādējādi attālinot to no angļu [æ] izrunas.
Līdz ar to personvārdus Kamala Harris latviešu valodā ieteicams atveidot Kamala Harisa.

Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem ir kļava. Latviešu literārajā valodā tas ir sieviešu dzimtes lietvārds. Vīriešu dzimtes lietvārds kļavs uzskatāms par morfoloģisko dialektismu – dialektismu, kuram ir morfoloģiskas atšķirības no literārās valodas. Forma kļavs sastopama augšzemnieku izloksnēs.

Labāk teikumu veidot šādi: Jānovērtē pamatskolēnu valodas prasme.

Teikumā Jānovērtē skolēnu, kuri mācās pamatskolā, valodas prasme starp apzīmētāju skolēnu un apzīmējamo vārdu [valodas] prasme lietots apzīmētāja palīgteikums kuri mācās pamatskolā. Lai izveidotu stilistiski veiksmīgu teikumu, jāraugās, lai starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu netiktu lietoti citi vārdi, divdabja teicieni vai palīgteikumi. Šādas konstrukcijas izteiksmi padara ļoti smagnēju un tekstu – grūti uztveramu. Tāpat jāpalūko, vai teikumā nav liekvārdības: piemēram, skolēnus, kuri mācās pamatskolā, var nosaukt vienkārši par pamatskolēniem. Šādus teikumus vēlams pārveidot, piemēram:
nevis Aināra Bikšus izstādes Siguldā recenzija, bet recenzija par Aināra Bikšus izstādi Siguldā;
nevis audzēkņu, kuri mācās mūzikas skolā, koncerts, bet mūzikas skolas audzēkņu koncerts.

1. Ja vārdu savienojums galu galā iekļaujas teikumā un pilda apstākļa funkciju, to no pārējā teikuma ar pieturzīmēm (komatiem, iekavām vai domuzīmēm – atkarībā no teikuma uzbūves) atdalīt nav nepieciešams. Šajā gadījumā vārdu savienojums galu galā lietots ar nozīmi ‘beigās’, ‘beidzot’ un parasti ir viegli aizstājams:
Oregonā galu galā [= ‘beidzot’] tapis Meža zinātnes komplekss (Zeme un valsts. Pieejams:  https://www.zemeunvalsts.lv/oregona-galu-gala-tapis-meza-zinatnes-komplekss)

Latvija izvirzās vadībā, taču galu galā [= ‘beigās’] atzīst Austrijas pārākumu (Latvijas Futbola federācija. Pieejams: https://lff.lv/zinas/13523/latvija-izvirzas-vadiba-tacu-galu-gala-atzist-austrijas-parakumu/)

2. Ja vārdu savienojums galu galā nav lietots apstākļa funkcijā un tiek izdalīts arī intonatīvi, tas lietots iesprauduma funkcijā un no pārējā teikuma atdalāms ar pieturzīmēm (Blinkena, Aina. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 256. lpp.):
Tālāk turpināt sarunu būtu bezjēdzīgi. Galu galā, kāda jēga teikt Mairitai to, kas būtu jādzird Maldim. (Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss. Pieejams: http://www.korpuss.lv/)

Galu galā – vai tad viņi nav labi draugi? (Vilks, Ēvalds. Lāga zēni. Rīga : Liesma, 1966, 109. lpp.)

Tātad no pārējā teikuma vārdu savienojumu galu galā ar pieturzīmēm atdala iesprauduma funkcijā un neatdala apstākļa funkcijā.