Language consultations: electronic database

Latviešu valodā var lietot vārdu savienojumu dot vārdu.

Kā frazeoloģisms vārdu savienojums dot vārdu latviešu valodā lietojams vairākās nozīmēs, no kurām viena ir ‘atļauja, tiesības publiski runāt, izteikt savas domas; arī šāda runa’. Piemēram, dot (kādam) vārdu sapulcē (sanāksmē)’.

Pareizi ir abi vārdi, tikai katram no tiem ir atšķirīga nozīme.

Hotelis – ‘viesnīca’. Piemēram, jauns un moderns hotelis. Dzīvot pieczvaigžņu hotelī. Vārda cilme: no franču hôtel.
Hostelis – ‘lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca’. Vārda cilme: no angļu hostel.

Vārds ēcis ir viens no vārdu kadiķis, paeglis sinonīmiem.

Vārds ēcis (arī ērcis) ir apvidvārds, kuram ir divas nozīmes:
'kadiķis, paeglis' – mēs iestādījām vairākus ēčus;
'strīdīgs cilvēks' – šis apmeklētājs ir īsts ēcis.

Vārdu kadiķis un paeglis sinonīmu rindā ir vairāki apvidvārdi:
ēcis, ērcesis, ērcis, ērķis, paegle.

Atbilstoši pareizrakstībai vārds rakstāms baneris, taču latviskais variants ir reklāmkarogs.

Vārda baneris pamatā ir angļu valodas vārds banner, kas atbilsoši tā izrunai oriģinālvalodā latviešu valodā rakstāms ar vienu burtu n – baneris. LZA Terminoloģijas komisija piedāvā šī vārda latvisko ekvivalentu – reklāmkarogs (‘norobežota reklāma tīmekļa lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā’).

Šādi vārdu savienojami ir pieļaujami vārda produkts daudznozīmības dēļ, taču tik plašs to lietojums latviešu valodā nav vēlams.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārds produkts skaidrots šādi: 1. ‘priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā’; 2. ‘uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai’; 3. ķīm. ‘viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem’; 4. ‘apstākļu, vides iedarbības rezultāts; rezultāts, sekas (garīgai darbībai)’.
 „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” vārdam fiksētas četras dažādas nozīmes: 1. ’cilvēka darbības vielisks vai nemateriāls rezultāts (piemēram, kāds priekšmets, pakalpojums, zinātnisks atklājums, ideja); 2. ‘viela, ko ķīmiski iegūst no citām vielām’; 3. ‘kādu apstākļu, vides ietekmes sekas, rezultāts’; 4. ‘pārtikā lietojamie izstrādājumi un preces’.
Arī terminā nacionālais kopprodukts ir lietots vārds produkts. Vārdnīcu skaidrojumi liecina, ka vārdam ir ļoti plašs lietojums, nav arī noliedzams, ka tas ir kļuvis par modes vārdu – klišeju, kad teju viss tiek dēvēts par produktu, līdzīgi tiek lietoti arī vārdi projekts, formāts, vīzija, filozofija u. c. Valodniece R. Veidemane par šādiem vārdiem saka: „Vārdam ir piešķirta ļoti plaša nozīme, ka patiesībā tas kļūst tukšs, jo laupa valodai spēju diferencēt dažādus jēdzienus. [..] Turklāt, uzsūcot sevī dažādas atšķirīgas nozīmes, tādi vārdi izstumj no aprites citus vārdus.” Valsts valodas centra direktors profesors Dr. habil. med. M. Baltiņš par vārda produkts lietojumu raksta: „[..] līdz šim termins produkts lietots pārtikas nozarē un terminā nacionālais kopprodukts, citos gadījumos no tā izvairoties, šis princips ievērots arī Eiropas Savienības materiālu tulkojumos. Termins produkts ir vietā abstraktā nozīmē, nevis runājot par konkrētām lietām.”