Valodas konsultācijas

Drēģera vai Drēģerja uzņēmums?

Question

Drēģera vai Drēģerja uzņēmums?

Answer

Pareizi ir Drēģera uzņēmums.

Otrās deklinācijas lietvārdiem, kas vienskaitļa nominatīvā beidzas ar galotni -is, vienskaitļa ģenitīvā raksturīga līdzskaņu mija, taču mīkstināto ŗ pašreizējā latviešu valodas oficiālajā rakstībā nelieto un literārajā izrunā tas sistēmas pēc ir gan ieteicams, bet nav obligāts. Tātad – pareizi būtu teikt Drēgeŗa vai Drēģera, bet rakstīt – Drēģera.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Līdzskaņi Līdzskaņa j noteiktā skaņu mija Uzvārdi Otrā deklinācija Ģenitīvs Vārdu saskaņošana

Kā pareizi: 11. Novembra krastmala vai 11. novembra krastmala?

Question

Kā pareizi: 11. Novembra krastmala vai 11. novembra krastmala?

Answer

Pareizi ir 11. novembra krastmala.

Ielas nosaukumā ar lielo sākumburtu rakstāms pirmais vārds: rakstot ar vārdiem – Vienpadsmitā novembra krastmala. Pamatā ir nomināla^* vārdkopa vienpadsmitais novembris, kurā gan neatkarīgais komponents (novembris), gan atkarīgais komponents (vienpadsmitais) ir sugas vārds, un tādi vārdi kā bulvāris, iela, krastmala u.tml. nosaukumā nav rakstāmi ar lielo sākumburtu. Līdzīgi nosaukumi ir:
13. janvāra iela;
1. maija iela;
4. līnija.
Savukārt, ja kārtas skaitlis vai kāds cits apzīmētājs pievienots citai nominālai vārdkopai, proti, citam pastāvošam ielas nosaukumam, tad aiz šī apzīmētāja (kārtas skaitļa, īpašības vārda) saglabājams lielais sākumburts, piemēram:
Dāliju iela un 2. Dāliju iela;
Buļļu iela un Vecā Buļļu iela;
Stacijas iela un Mazā Stacijas iela.

^*Nomināla vārdkopa ir vārdkopa, kuras neatkarīgais komponents ir nomens (lietvārds, īpašības vārds vai skaitļa vārds), piemēram, gudrs cilvēks, ļoti gudrs, vasaras vidus.

Sources

Pasta indeksa meklēšana
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 257. lpp.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Mazie sākumburti Sugasvārdi Kārtas skaitļa vārdi Nosaukumi

Vieglais vai vieglā esperanto?

Question

Vieglais vai vieglā esperanto?

Answer

Vieglais esperanto.

Nelokāmi ir svešas cilmes lietvārdi, kas beidzas ar patskaņiem o, a, ā, e, ē, i, ī, u, ū. Tie neiekļaujas nevienā no latviešu valodas lietvārdu locīšanas tipiem, jo to gramatiskā forma ir nemainīga. Nelokāmajiem sugasvārdiem parasti ir vīriešu dzimtes nozīme:
sulīgs avokado;
sarežģītais hindi;
plašs foajē.

Nelokāmie īpašvārdi iegūst tādas dzimtes nozīmi, kāda ir atbilstošajiem sugasvārdiem:
tālā Peru (valsts);
gleznainais Komo (ezers);
skaistā Po (upe).

Sources

Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 367.–368. lpp.

Linguistic sectors

Sugasvārdi Dzimte

Kāda ir sieviešu dzimtes forma vārdam katolis un luterānis?

Question

Kāda ir sieviešu dzimtes forma vārdam katolis un luterānis?

Answer

Vārdam katolis atbilstošā sieviešu dzimtes forma ir katoliete, savukārt luteriskās baznīcas locekles un luterisma piekritējas sauc par luterānēm.

Sources

Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 496., 609. lpp.

Linguistic sectors

Galotne Vārdu darināšana ar piedēkli Piektā deklinācija Sieviešu dzimte

„Trīs sivēntiņi” vai „Trīs siventiņi”?

Question

„Trīs sivēntiņi” vai „Trīs siventiņi”?

Answer

Latviešu valodā var teikt gan sivēntiņi, gan siventiņi. Tātad pareizi ir abi varianti.

Saskaņā ar mūsdienu latviešu valodā funkcionējošo derivatīvo modeli morfēma -ēn- ir viens no piedēkļiem, ko izmanto mazuļu nosaukšanai, turklāt patskanis ē netiek īsināts. Vārds sivēntiņš ir darināts no vārda sivēns, izmantojot interfiksu -t- un tipisko deminutīvpiedēkli -iņ- (citviet to dēvē par paplašināto piedēkli -tiņ-). Ir valodnieki, kas uzskata: ja aiz piedēkļa -ēn ir paplašinātais piedēklis -tiņ-, tad piedēklī ir īss -e. Piemēram, kucentiņš, meitentiņš, siventiņš. Sastopams arī deminutīvs sivēniņš – motivētājcelmam sivēn- pievieno deminutīvpiedēkli -iņ-.

Sources

Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.

Linguistic sectors

Garie patskaņi Īsie patskaņi Vārdu darināšana ar piedēkli Stils un literārā norma

Language consultations: electronic database