Language consultations: electronic database

Kas ir launagi (t. dz. „Dimd, dimd pūriņš, Pa silu vedot; To dara māršai Lielie launagi”)?

Launadzis, launags, launaģis – 1. ‘dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš’; 2. ‘ēdienreize’; 3. ‘īss atpūtas brīdis pēcpusdienā’.
Lai noskaidrotu, kas dimdina meitas tukšo pūru, vērtējami ir tautasdziesmu varianti, piemēram,
Dimd, dimd pūriņš,
Caur silu vedams.
Ka nedimd pūriņš,
Viena zeķe pūrā.
Klib, klab pūriņis,
Caur siliņu vedot;
To darija lieli miegi,
To lielie nosēdieni.
No tautasdziesmām secināms, ka, visticamāk, pie meitas tukšā pūra vainojamas garās diendusas jeb lielie launagi, proti, laiks, ko meita būtu varējusi izmantot pūra darināšanai, nevis atpūtai.

• Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 102. lpp.

Karafu vai karafju?

• VVC LVEK 09.09.2015. sēdes protokola Nr. 44 2. §.

Rakstnieks Māterlinks vai Meterlinks?

Rakstnieka uzvārds latviešu valodā rakstāms Māterlinks.
Beļģu rakstnieks Moriss Māterlinks rakstīja franču valodā, taču viņa uzvārds ir flāmu cilmes, tāpēc uzvārdā Maeterlinc burtkopa ae atveidojama ar patskani ā – Māterlinks. Šādi atveidots uzvārds jau ir nostiprinājusies tradīcija, par ko liecina arī „Latvijas padomju enciklopēdijā” ievietotais personu rādītājs.

• Latvijas padomju enciklopēdija. 10₂ sēj. Galv. red. P. Jērāns. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 336. lpp.

Jeruzaleme vai Jeruzāleme?

Pareizi ir Jeruzaleme.

Jeruzāleme atspoguļo vācisko izrunu, un, ja ievērotu arī ebrejisko un arābisko, kurām šai sakarā tomēr lielāka loma, tad nepaliktu neviena zilbe (izņemot latvisko galotni), kura, pamatojoties uz izrunu kādā no valodām, nebūtu gara. Tā kā rakstība Jērūzālēme būtu pārāk sarežģīta (un vārds būtu arī grūti izrunājams), tad īpašvārdu kodificētāji, saskaņojot savu viedokli arī ar Bībeles tulkotājiem, nolēma nevienai zilbei privilēģijas nepiešķirt un palikt pie rakstības bez garumzīmēm. Tātad – Jeruzaleme. Šāda rakstība fiksēta arī 2008. gadā karšu izdevniecības „Jāņa sēta” izdotajā „Lielajā pasaules atlantā”.

• Lielais pasaules atlants. Galv. red. J. Turlajs. Rīga : SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2008, 282. lpp.

Kā pareizi izrunāt Berlīne – ar šauro vai plato patskani e?

Vārds Berlīne izrunājams ar šauro patskani e.

Latviešu literārās valodas norma internacionālismu (arī citvalodu īpašvārdu) izrunā neatkarīgi no pozīcijas nosaka šaura patskaņa lietojumu. Valodai attīstoties, ir bijis periods, kad aizgūtos vārdos, „kur e skaņas ir tautosillabiska r priekšā, literārā valodā sastopamas zināmas svārstības”. Laika gaitā literārajā valodā ir nostiprinājies viens no izrunas variantiem. Dažus internacionālismus ar tautosillabisku skaņu kopu -er- izrunā ar plato patskani, ko skaidro ar vācu valodas ietekmi, piemēram, koncerts, nervs, persona. Tie pašreiz ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”. Ar plato patskani skaņu kopā -er- izrunā arī dažus Vācijas vietvārdus, piemēram, Bernava, Bernburga. Vārda Berlīne izruna „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” ir dota ar šauro patskani, līdzīgi būtu izrunājams arī vārds berlīnieši. Taču savulaik izruna ar plato patskani ir bijusi normai atbilstīga, un tāpēc to joprojām var saklausīt vecāka gadagājuma cilvēku (arī aktieru un diktoru) runā.

• Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 45. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 898. lpp.