Language consultations: electronic database

Vārds kņūpus šajā teikumā nozīmē ‘atrasties ar augšdaļu uz leju’.

Apstākļa vārds kņūpus (arī kņūpu, kņupus, kņupu, knūpus, knūpu, knupus, knupu) var tikt lietots vairākās nozīmēs:
‘tā, kas ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju)’, piemēram, Indars, nometies kņūpus, berza grīdu; Solveiga iekrita gultā kņūpus un šņukstēja;
‘slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)’, piemēram, karoga kāts bija iestiprināts kņūpus;
‘ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)’, piemēram, krēsli uz galda salikti kņūpus; rotaļu kastes bija apgāztas kņūpus.

Tādos vārdos kā nav [nau], sev [seu], tev [teu] veidojas pozicionāls divskanis (šo procesu sauc par vokalizāciju) tādēļ, ka līdzskanis v nokļuvis vienā zilbē ar īsu iepriekšējo patskani.

Te jāņem vērā šo vārdu izcelsme, piemēram, vārds nav ir reducējums no vārda nevaid, pēcāk lietots formās neva, arī nava. Vārds sev radies no ģenitīva formas sevis, forma tev radusies pēc seniem vēsturiskiem pārveidojumiem (piemēram, senākos tekstos ir forma tevim u. tml.). (Sk. Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sēj. Rīga : Avots, 1992, 620. lpp.; II sēj. Rīga : Avots, 1992, 175. lpp.) Tātad līdzskanis v mūsdienu formās šajos vārdos ir saglabājies no senākajām formām, un rakstībai rodams morfoloģisks pamats.

Vārds čau savukārt ir aizguvums, tā pamatā ir itāļu vārds ciao, ko lieto sveicienam neformālā saziņā. Itāļu valodā vārda beigās dzirdams o – [ˈtʃaːo]. Jau 20. gadsimta sākumā no itāļiem aizgūtais sveiciens izplatījies Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un citur, un mainījusies arī tā izruna, gala o kļūstot neskaidrākam, un šobrīd, piemēram, angļu valodā, šī vārda izruna tiek dota formā [ˈtʃaʊ]. (Angļu-latviešu vārdnīca. Sast. Kalniņa, Dz., Kičigins, E., Kvēle-Kvāle K. u. c. Rīga : Avots, 2007, 179. lpp.)

Latviešu valodā vārds čau ir sarunvalodā lietojams izsauksmes vārds, kurā skaidri dzirdams divskanis au līdzīgi kā dažos citos izsauksmes vārdos, piemēram, vau, au, ņau utt. Tā rakstībā lietot burtu v nav morfoloģiska pamata, un vārds rakstāms čau. Jāpiebilst, ka čau joprojām ir uzskatāms par sarunvalodas vārdu un lietojams neformālā saziņā – kā sasveicinoties, tā atvadoties.

Politiķis dzimis Luksemburgā. Viņa uzvārds ir vāciskas cilmes, tātad atveidojams saskaņā ar vācu īpašvārdu atveides noteikumiem, savukārt priekšvārds tradicionāli lietots franciskajā formā.
Par precīzāko atveidi atbilstoši izrunai uzskatāms rakstījums Robērs Šūmanis.

Tādās vārdkopās, kurās iesaistīti tādi prievārdiski savienojumi kā viens no, arī katrs no, nevajadzētu šķirt ģenitīvu no apzīmējamā vārda:
nevis valsts viens no galvenajiem uzdevumiem, bet viens no galvenajiem valsts uzdevumiem;
nevis partijas viens no mērķiem, bet viens no partijas mērķiem.

Saiklis jeb ir paskaidrojuma saiklis, kas saista tādus vārdus vai vārdu savienojumus, kas apzīmē vienādas nozīmes jēdzienus:
būvgruži jeb celtniecības atkritumi;
oftalmologs jeb ācu ārsts;
paeglis jeb kadiķis.

Reizēm saikli jeb mēdz lietot saikļa vai vietā, un tas sevišķi attiecināms uz runāto valodu. Šo saikļu nozīmes gan ir dažādas: jeb tiek lietots starp vienādas nozīmes jēdzieniem, savukārt vai – starp jēdzieniem ar atšķirīgu nozīmi.