Language consultations: electronic database

Dalāmā ģenitīva nozīmē tiek lietoti lietvārdi, kuri izsaka dalāmu nojēgumu – ko mērāmu, sveramu vai skaitāmu. Ar procentiem izsaka daudzumu simtdaļās, tāpēc ar to lietojams ģenitīvs: pieci procenti mēbeļu, desmit procentu (vai procenti) ziedu, divdesmit viens procents pensionāru.
Ja izteicējā ir lietots īpašības vārds, tad tas dzimtē un skaitlī tiek saskaņots ar lietvārdu, kura daudzums procentos izteikts, piemēram, divdesmit viens procents pensionāru ir trūcīgi (sal. pensionāri ir trūcīgi), divdesmit divi procenti sastāvdaļu ir dabiskas (sal. sastāvdaļas ir dabiskas).
Ar divdabja formām iespējams rīkoties dažādi. Tas aplūkots tabulā.

Tātad piemēri rakstāmi šādi:
90 % ziedoto līdzekļu izmantoti/izmantots fasādes atjaunošanai;
51 % sastāvdaļu ir dabiskas.

Darbības vārda vienkāršās nākotnes daudzskaitļa 2. personā ir paralēlformas:
jūs būsit/būsiet apmierināts,
jūs nāksit/nāksiet ciemos,
jūs saņemsit/saņemsiet atlaidi.

Abas formas ir vienlīdz labi lietojamas literārajā valodā, tām nav stilistisku atšķirību, un abas formas var attiecināt kā uz vienu personu, tā uz vairākām. Formu ar -it kā pareizo ieteicis jau Jānis Endzelīns „Latviešu gramatikā” 1907. gadā, pēcāk uz formu -iet un -it paralēlu lietojumu norādīts arī „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” (1959), un arī mūsdienu valodā abas formas atbilst valodas normām.

Tātad vienkāršās nākotnes daudzskaitļa 2. personā iespējams lietot abas formas: darīsit/darīsiet, iesit/iesiet, turpināsit/turpināsiet. Ja ir iespējamas paralēlformas, tad parasti vienā rakstā iesaka izvēlēties vienu no tām.

Izteikums rakstāms: Ak nē, meitiņ!

Ja izsauksmes vārdam ak sekojošais vārds ar to kopā veido interjektīvu savienojumu* ar vienu nozīmi (emocionālas attieksmes izpauduma nozīmi), komats starp šiem vārdiem nav jāliek. Ar pieturzīmi atdala visu interjektīvo savienojumu.
Tātad izteikums rakstāms šādi: Ak nē, meitiņ!

*Interjektīvs savienojums ir tāds savienojums, kurā ir izsauksmes vārds jeb interjekcija (parasti ak) kopā ar vēl kādu nepatstāvīgu (jā, nē, vai) vai patstāvīgu (dieniņ, debestiņ, Dievs) vārdu (vai vairākiem vārdiem).

Šīs augstākās izglītības mācību iestādes nosaukums ir vairākpakāpju nosaukums, jo akadēmija ir universitātes struktūrvienība. Šajā gadījumā ievērojami vairāki norādījumi.

1. Latvijas vai ārvalstu augstskolu triju un vairāku vārdu nosaukumos, ja tie sākas ar vienu vai vairākiem īpašvārdiem, ar lielo sākumburtu rakstāms vienīgais vai pirmais vārds, kas seko ievadvārdam:
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte,
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija,
Rīgas Tehniskā universitāte.

2. Latvijas un citu valstu augstskolu, akadēmiju, universitāšu divvārdu nosaukumos, kuros pirmais vārds ir īpašvārds, arī otrais vārds rakstāms ar lielo sākumburtu:
Ventspils Augstskola,
Lutera Akadēmija,
Viļņas Universitāte.
Konkrētais princips ievērots arī šīs augstākās izglītības iestādes iepriekšējā nosaukuma Liepājas Universitāte rakstībā.

3. Šobrīd uz iestādi attiecas struktūrvienību nosaukumu rakstības princips: vairākpakāpju nosaukumos ar lielo sākumburtu rakstāms katras struktūrvienības nosaukums, proti, ar lielo sākumburtu rakstāms tikai struktūrvienības nosaukuma ievadītājvārds:
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola,
Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledža,
Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas jūras akadēmija.

Tātad nosaukums rakstāms šādi:
Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmija (vai RTU Liepājas akadēmija).