Question
Komikss vai komiks?
Answer
Pareizi ir komikss.
Linguistic sectors
Language consultations: electronic database
Questions
Komikss vai komiks?
Kazahstāna vai Kazahija?
Question
Kazahstāna vai Kazahija?
Answer
Pareizi ir Kazahstāna.
Šāds valsts nosaukums atrodams laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicētajā sarakstā „Pasaules valstu un teritoriju nosaukumi latviešu valodā”, ko apstiprināja Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija. Šajā sarakstā iekļautas arī tādas valstis kā Turkmenistāna, Uzbekistānas Republika, Kirgizstānas Republika u. c.
Komentējot valstu nosaukumu maiņu, Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas toreizējais priekšsēdētājs Dr. habil. philol. Ojārs Bušs paskaidroja, ka 95 % gadījumu vispirms nosaukumi mainās attiecīgajās valstīs, tāpēc atbilstošā rakstība ir tikai likumsakarīgs jauno nosaukumu atveidojums latviešu valodā. Kazahstāna, Uzbekistāna u. c. neatkarību atguvušās valstis nosaukumus mainīja pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā. Turklāt tika mainīti ne tikai pašu valstu, bet arī pilsētu, ielu u. tml. nosaukumi (līdzīgi procesi pēc neatkarības atgūšanas notika arī Latvijā). Kazahstānā tas notika dažādu iemeslu dēļ: gan atsakoties no krievu valodas starpniecības un pielāgojot nosaukumu rakstību atbilstoši kazahu valodas izrunai, piemēram, Almati iepriekšējās Alma-Atas vietā, gan politisku apstākļu ietekmē, Ceļinogradu pārdēvējot par Astanu.
Nosaukumu mainība nav nekas neparasts. Dažkārt nosaukumi ir mainījušies arī tāpēc, ka laika gaitā attiecīgās valstis (un teritorijas), kā arī tajās runājošās valodas tiek labāk iepazītas, ar tām veidojas ciešāki kontakti un sadarbība arī starp valodas speciālistiem. Tā savulaik atbilstoši arābu valodas izrunai mainījās pareizrakstības norma tādu valstu nosaukumos kā Irāna, Irāka, Saūda Arābija (kādreizējās Iranas, Irakas un Sauda Arābijas vietā). Tāpēc katrs gadījums skatāms un skaidrojams atsevišķi.
Linguistic sectors
Cepamais vai cepjamais papīrs?
Question
Cepamais vai cepjamais papīrs?
Answer
Pareizi ir cepamais papīrs.
Tā kā ciešamās kārtas tagadnes lokāmo divdabi darina no tagadnes celma (cep-u), tad pareizi divdabis rakstāms cepams vai cepamais – šajā gadījumā ar noteikto galotni cepamais papīrs.
Tā kā ciešamās kārtas tagadnes lokāmo divdabi darina no tagadnes celma (cep-u), tad pareizi divdabis rakstāms cepams vai cepamais – šajā gadījumā ar noteikto galotni cepamais papīrs.
Linguistic sectors
Infografika vai infografiks?
Question
Infografika vai infografiks?
Answer
LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija pieņēmusi terminu infografika.
Linguistic sectors
Vai teikumā Man nav ko darīt ir liekams komats pirms ko?
Question
Vai teikumā Man nav ko darīt ir liekams komats pirms ko?
Answer
Šādi teikumi ir robežgadījumi: sintaktiski ir iespējama divējāda interpretācija, un no tās atkarīgs arī komata lietojums.
1. Man nav ko darīt.
Ilze Lokmane „Latviešu valodas gramatikā” raksta: „Pie verbiem būt, nebūt eksistenciālā nozīmē vai eksistences nolieguma nozīmē teikuma priekšmets var būt frazeoloģizēts vārdu savienojums, ko veido vietniekvārds kas kādā locījumā vai adverbi kur, kad kopā ar infinitīvu:
Ir ko darīt. Būs ko pastāstīt. Nav kurp iet. Nav ar ko parunāt. Nav kad strādāt.
Tādi paši teikumi veidojas ar verbiem pietikt, trūkt izteicēja funkcijā:
Man pietiek ko darīt. Mums pietiek ko runāt. Visam pagastam tur pietika ko smieties. Mums netrūkst ko ēst un dzert. Netrūkst kurp iet. Netrūkst kam stāstīt jaunumus.
Šādus teikuma priekšmetus var aizstāt ar deverbāliem substantīviem [lietvārdiem, kas atvasināti no darbības vārda, piemēram, runāt > runājamais, ēst > ēdamais] vai substantīviem, kas derivatīvi saistīti ar verbu [atvasinātie lietvārdi, kuri ir saistīti arī ar atbilstošo darbības vārdu, piemēram, ēdiens saistīts ar ēst].
Man pietiek ko darīt – Man pietiek darāmā, darba.
Mums pietiek ko runāt – Mums pietiek valodu, runājamā.
Mums netrūkst ko ēst – Mums netrūkst ēdiena, ēdamā.
Minētie teikumi veido vienkārša teikuma perifēriju un atrodas uz robežas ar saliktiem teikumiem.” (Lokmane, I. Vienkārša teikuma formālā (strukturālā) organizācija. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 717. lpp.)
Šādā interpretācijā teikums Man nav ko darīt ir vienkāršs paplašināts teikums ar teikuma priekšmetu ko darīt un izteicēju nav. Izteikuma nozīme ir Man nav darāmā vai tml.
2. Man nav, ko darīt.
Aina Blinkena „Latviešu interpunkcijā” norādījusi: „Ja nenoteiksmes savienojums ar vietniekvārda kas formām vai apstākļa vārdiem kur, kurp, kāpēc, kādēļ raksturo lietvārdu, kas teikuma priekšmeta funkcijā kondominē ar darbības vārda būt, nebūt finītajām formām [darbības vārda personas formām, kuras ir izteicējā], tam ir palīgteikuma funkcija un tas atdalāms ar komatiem.
Vecaimātei ir daudz darbu, ko dot. .. katram pašam bija savs tīrums, ko apstrādāt. Nebija vietas, kur apgriezties. Tā ir visa bagātība, uz ko balstīties.
[P]ar palīgteikumiem uzlūkojami un ar komatu atdalāmi nenoteiksmes savienojumi ar vietniekvārda kas formām vai apstākļa vārdiem kur, kurp, kāpēc, kādēļ, kas attiecas uz darbības vārda būt/nebūt finītajām formām. Man ir, kur iet, un ir, ko darīt. Vai jums ir, kur nomazgāties?” (Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 199., 203. lpp.)
Šādā interpretācijā teikums Man nav, ko darīt ir salikts pakārtots teikums. Ja aplūko katru teikuma daļu atsevišķi, var uzskatīt, ka virsteikumā ir galvenais loceklis nav un palīgteikumā ir galvenais loceklis darīt, jo nevienā no daļām nav teikuma priekšmeta. Savukārt, aplūkojot teikumu kopumā, uzskata, ka virsteikumā ir izteicējs nav un teikuma priekšmeta pozīcijā ir palīgteikums ko darīt. (Sk. Beitiņa, M. Mūsdienu latviešu literārās valodas sintakse. Liepāja : LiePA, 2009, 184. lpp.)
Abām interpretācijām ir iespējams rast gramatisku pamatojumu. Tātad teikumu iespējams rakstīt abējādi.
Man nav ko darīt. Man nav, ko darīt.
1. Man nav ko darīt.
Ilze Lokmane „Latviešu valodas gramatikā” raksta: „Pie verbiem būt, nebūt eksistenciālā nozīmē vai eksistences nolieguma nozīmē teikuma priekšmets var būt frazeoloģizēts vārdu savienojums, ko veido vietniekvārds kas kādā locījumā vai adverbi kur, kad kopā ar infinitīvu:
Ir ko darīt. Būs ko pastāstīt. Nav kurp iet. Nav ar ko parunāt. Nav kad strādāt.
Tādi paši teikumi veidojas ar verbiem pietikt, trūkt izteicēja funkcijā:
Man pietiek ko darīt. Mums pietiek ko runāt. Visam pagastam tur pietika ko smieties. Mums netrūkst ko ēst un dzert. Netrūkst kurp iet. Netrūkst kam stāstīt jaunumus.
Šādus teikuma priekšmetus var aizstāt ar deverbāliem substantīviem [lietvārdiem, kas atvasināti no darbības vārda, piemēram, runāt > runājamais, ēst > ēdamais] vai substantīviem, kas derivatīvi saistīti ar verbu [atvasinātie lietvārdi, kuri ir saistīti arī ar atbilstošo darbības vārdu, piemēram, ēdiens saistīts ar ēst].
Man pietiek ko darīt – Man pietiek darāmā, darba.
Mums pietiek ko runāt – Mums pietiek valodu, runājamā.
Mums netrūkst ko ēst – Mums netrūkst ēdiena, ēdamā.
Minētie teikumi veido vienkārša teikuma perifēriju un atrodas uz robežas ar saliktiem teikumiem.” (Lokmane, I. Vienkārša teikuma formālā (strukturālā) organizācija. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 717. lpp.)
Šādā interpretācijā teikums Man nav ko darīt ir vienkāršs paplašināts teikums ar teikuma priekšmetu ko darīt un izteicēju nav. Izteikuma nozīme ir Man nav darāmā vai tml.
2. Man nav, ko darīt.
Aina Blinkena „Latviešu interpunkcijā” norādījusi: „Ja nenoteiksmes savienojums ar vietniekvārda kas formām vai apstākļa vārdiem kur, kurp, kāpēc, kādēļ raksturo lietvārdu, kas teikuma priekšmeta funkcijā kondominē ar darbības vārda būt, nebūt finītajām formām [darbības vārda personas formām, kuras ir izteicējā], tam ir palīgteikuma funkcija un tas atdalāms ar komatiem.
Vecaimātei ir daudz darbu, ko dot. .. katram pašam bija savs tīrums, ko apstrādāt. Nebija vietas, kur apgriezties. Tā ir visa bagātība, uz ko balstīties.
[P]ar palīgteikumiem uzlūkojami un ar komatu atdalāmi nenoteiksmes savienojumi ar vietniekvārda kas formām vai apstākļa vārdiem kur, kurp, kāpēc, kādēļ, kas attiecas uz darbības vārda būt/nebūt finītajām formām. Man ir, kur iet, un ir, ko darīt. Vai jums ir, kur nomazgāties?” (Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 199., 203. lpp.)
Šādā interpretācijā teikums Man nav, ko darīt ir salikts pakārtots teikums. Ja aplūko katru teikuma daļu atsevišķi, var uzskatīt, ka virsteikumā ir galvenais loceklis nav un palīgteikumā ir galvenais loceklis darīt, jo nevienā no daļām nav teikuma priekšmeta. Savukārt, aplūkojot teikumu kopumā, uzskata, ka virsteikumā ir izteicējs nav un teikuma priekšmeta pozīcijā ir palīgteikums ko darīt. (Sk. Beitiņa, M. Mūsdienu latviešu literārās valodas sintakse. Liepāja : LiePA, 2009, 184. lpp.)
Abām interpretācijām ir iespējams rast gramatisku pamatojumu. Tātad teikumu iespējams rakstīt abējādi.
Man nav ko darīt. Man nav, ko darīt.
Sources
- Lokmane, I. Vienkārša teikuma formālā (strukturālā) organizācija. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 717. lpp.
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 199., 203. lpp.
- Beitiņa, M. Mūsdienu latviešu literārās valodas sintakse. Liepāja : LiePA, 2009, 184. lpp.
- Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 18. Atb. red. I. Druviete. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2023, 150.–152. lpp.
- Lokmane, I., Saulīte, B. Infinitīva palīgteikumi un teikuma tipu robežgadījumi „Nacionālajā korpusu kolekcijā”. Linguistica Lettica. 32. Atb. red. S. Berra. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2023, 308.–330. lpp.
Linguistic sectors