Language consultations: electronic database

Vārds minerāls ar nozīmi ‘zemes garozas fizikāli ķīmiskos procesos veidojusies viendabīga neorganiska tās sastāvdaļa’ ir pirmās deklinācijas lietvārds. Līdz ar to līdzskaņu mijas šajā vārdā nav. Par to liecina arī vārdnīcā dotie piemēri – cietie kristāliskie minerāli, rūdu minerāli, minerālu kolekcija.

Rīgas iedzīvotāji ir rīdzinieki.

Izskaņas -enieks, -eniece mūsdienu valodā lieto aizvien retāk. Tās saglabājušās dažu iedzīvotāju nosaukumos, piemēram, baušķenieki vai talsenieki.
Atvasinājumi rīdzenieki un rīdzinieki agrāk lietotas paralēli, taču pēc pareizrakstības normām mūsdienās ir lietojama forma rīdzinieki.

Literārās valodas vārds ir plankums. Pleķis ir sarunvalodas vārds.

Plankums – ‘citādas krāsas, citāda apgaismojuma laukums uz (kā) virsmas’. Piemēram, eļļas plankums uz apģērba, plankumi uz ādas, gaismas plankumi uz sienas.
Pleķis ar nozīmi ‘plankums’ ir ģermānisms, kas joprojām ir sastopams sarunvalodā, bet literārajā valodā nebūtu ieteicams.

Vārdi Ziemsvētki un Ziemassvētki ir salikteņi. Salikteņus latviešu valodā darina, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdus, kā:
galvaskauss (galvas+kauss), saulesbrilles (saules+brilles), Ziemassvētki (Ziemas+svētki),
vai patstāvīgu vārdu celmus, kā:
galvgalis (galv+galis), saulgrieži (saul+grieži), Ziemsvētki (Ziem+svētki).

Latviešu valodā nereti līdzās funkcionē gan salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir pilnīgi saglabāta (arī īsināta, piemēram, sētsvidus) un veic interfiksa funkciju (saulesstars), gan tādi salikteņi, kuros pirmā komponenta galotne ir elidēta (saulstars).
Iespējams, saliktenī Ziemsvētki vārdā ziemas galotne -as elidēta pēc analoģijas ar darinājumu Vasarsvētki, kur elidēta pirmā komponenta vasaras galotne -as.
Jāteic, mūsdienu valodas praksē, tostarp arī kalendārā un likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nostiprinājies saliktenis Ziemassvētki.