Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds piegājiens ir kalkēts atvasinājums, kuru lieto divās nozīmēs.
1. ‘Reize, kārta.’
Nevis ar otro piegājienu ir izdevies atrast piemērotu kandidātu, bet labāk otrajā reizē/otrajā mēģinājumā ir izdevies atrast piemērotu kandidātu.
2. ‘Paņēmiens, pieeja.’
Nevis nodarbībās svarīgi rast pareizu piegājienu, bet labāk nodarbībās svarīgi rast pareizu pieeju.

Vārds planks/planka, attiecināts uz vingrojumu, ir uzskatāms par sarunvalodas vārdu, tiešu pārcēlumu no angļu vārda plank. Latviešu sporta terminoloģijā šis vingrojums jeb stāvoklis tiek saukts par balstu. Tas ir balsts guļus (arī balsts guļus uz apakšdelmiem).
Šobrīd vārds planks/planka tiek bieži lietots (piemēram, planka izaicinājums, taisām planku pareizi u. tml.), taču, tā kā vingrinājuma nosaukums balsts (precīzāk, balsts guļus) ir jau labi pazīstams un lietots ne tikai sporta terminoloģijā, bet arī vispārlietojamā leksikā, to ieteicams lietot literārajā valodā arī turpmāk.

Latviešu valodā ir pārejoši (transitīvi) un nepārejoši (intransitīvi) darbības vārdi. Pārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā (jautājums Ko?) bez prievārda, piemēram:
lasīt grāmatu;
redzēt māju;
zīmēt portretu.
Nepārejoši darbības vārdi nosauc darbību, kas nav vērsta uz objektu akuzatīvā:
gulēt;
priecāties;
sazināties.

Arī darbības vārds komunicēt ir nepārejošs darbības vārds, tātad ar to nevajadzētu lietot kādu objektu akuzatīvā:
nevis komunicēt informāciju, bet informēt, sniegt informāciju;
nevis komunicēt pētījuma rezultātus, bet izplatīt pētījuma rezultātus, nodot pētījuma rezultātus;
nevis komunicēt uzņēmuma zīmolu, bet reklamēt zīmolu, vēstīt par zīmolu.

Lai raksturotu to, kas noris pirms svētkiem, lietojams vārds pirmssvētku: salikteni veido prievārds pirms un lietvārds ģenitīvā svētku:
pirmssvētku laiks;
pirmssvētku noskaņojums;
pirmssvētku steiga.