Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Aizguvumi latviešu valodā tiek fonētiski atveidoti atbilstoši vārda izrunai avotvalodā. Taču, ja vārda pamatā ir klasisko valodu (latīņu un grieķu) izcelsmes vārdi, tad uz jautājumu nav tik vienkārši atbildēt.

Ja vārda pamatā ir latīņu un grieķu izcelsmes vārdi, aizgūstot latviešu valodā, tradicionāli tos bieži vien fonētiski atveido atbilstoši izrunai latīņu vai grieķu valodā, īpaši tad, ja valodā jau ir citi aizguvumi, kuros ir šīs vārddaļas (ja vārdu scientology atveidotu atbilstoši izrunai angļu valodā, vārda otra daļa būtu jāatveido -lodžija). Piemēram, no franču valodas vārda accélération (latīņu val. acceleratio ‘paātrināšana’) aizgūtais vārds latviešu valodā ir akcelerācija, nevis akselerācija, no angļu valodas aizgūtais termins sequencing latviešu valodā ir sekvencēšana, nevis sekvensēšana.

Nav vēlams, ja vienas saknes vārdi valodā lietoti atšķirīgi, piemēram, akcelerācija un akselerators. Lai gan valodas praksē šādi gadījumi ir, piemēram, akselerators/akcelerators, akselogrāfs, akselometrs, akcelerometrs, tomēr tādējādi nav skaidrs, kā kurā gadījumā vārds rakstāms.

Aizguvuma varianta ienākšanu valodā var ietekmēt arī dominējošās starpniekvalodas, piemēram, agrāk vācu un krievu valoda, mūsdienās – angļu valoda.

Vārdnīcās angļu scientology (latīņu val. scientia ‘zināšanas, zinātne’ + grieķu val. logos ‘jēdziens, mācība’) atbilstošais latviešu valodas vārds ir norādīts scientoloģija. Valodas praksē sastopams arī šī termina lietojums atbilstoši vārda pirmās daļas izrunai angļu valodā – saentoloģija un saientoloģija, taču šāds lietojums normatīvos latviešu valodas avotos nav apstiprināts.

Uz resursiem, kas pieejami nosacīti bezgalīgi un atjaunojas ātrāk par to patērēšanas ātrumu, attiecināms termins atjaunīgs. Šādu terminu ir apstiprinājusi LZA Terminoloģijas komisija. Termins atjaunīgie resursi pieņemts, pamatojoties uz faktu, ka šie resursi paši atjaunojas, savukārt atjaunojamie resursi kādam būtu jāatjauno. Atjaunīgie resursi ir apzinātie energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi. Tā ir saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa, kuras izmantošana pašreizējā tehnikas līmenī ir ekonomiski pamatota.

Tātad termins atjaunīgs izmantojams tādos piemēros kā vējš ir viens no visplašāk izmantotajiem atjaunīgās enerģijas avotiem uz Zemes; Latvijas iedzīvotāji izvēlētos elektroenerģiju, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem – vēja, saules, ūdens.

Aiz virsraksta punktu neliek arī tad, ja virsraksts veidots kā stāstījuma teikums, piemēram:
Viņš bija ceļā uz mājām, kad ieraudzīja ko neparastu

Ja virsrakstā ir tiešās runas teikums ar stāstījuma modalitāti, tad teikuma beigās pirms pēdiņām ir liekams punkts, jo tas noslēdz tiešo runu, nevis visu teikumu.
Virsraksts rakstāms šādi: Līna Anta: „Es biju ļoti nogurusi.”

Kā raksta latviešu valodas slenga pētnieks, viens no „Latviešu valodas slenga vārdnīcas” autoriem Ojārs Bušs, ģermāņu cilmes barbarismi valodas pētniekus satraukuši jau kopš 18. gadsimta. (Bušs 2008, 380–385) Sevišķi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā vērojama sevišķa neiecietība pret vācu cilmes aizguvumiem, kas arī skaidrojams ar vēsturisko situāciju. Tā kā 20. gadsimta 60.–80. gados krievu valodu uzskatīja par krietni nopietnāku draudu latviešu valodai, senāku vācu cilmes aizguvumu prestižs kopumā cēlās, vājinājās emocionāli negatīvā attieksme pret tiem. Tiesa gan, lielākā daļa šo vārdu joprojām tika uzskatīta par barbarismiem, nevis literārās valodas vārdiem.

Ģermānisms foršs (arī apstākļa vārda formā forši) sastopams literatūrā jau vismaz kopš 19. gadsimta beigām (piemēram, Viļa Lāča, Augusta Deglava, Lijas Brīdakas darbos), protams, tas parasti lietots sarunvalodas attēlojumā, tomēr vārda lietojums rāda, ka latviešu valodā tas aktuāls jau noteikti vairāk nekā gadsimtu. O. Bušs vārdu foršs minējis kā visbiežāk lietoto ģermānismu gan 1980., gan 2005. gadā, slenga vārdnīcā arī fiksēti piemēri jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem. (Bušs 1982, 126–131; Bušs 2005, 39–46; Bušs, Ernstsone 2006, 158–159)

Dažādos avotos ir norādīts, ka foršs ir neliterārs vārds, kas lietots vairāku literārās valodas vārdu vietā, piemēram, Melita Stengrevica raksta:
„[..] foršs, forši kvalificējams par neliterāra elementa izmantojumu literārajā valodā, un tā lietojuma kvantitatīvie rādītāji un plašais semantiskais spektrs tikai apliecina neliterārā valodas slāņa agresīvo raksturu – tā tieksmi izskaust vārdu sinonīmiskos resursus un pat mazināt valodas leksisko bagātību izmantojumu.” (Stengrevica 2006, 37–42)
Arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam foršs ir atzīme neliterārs. Jānis Kušķis 2007. gadā publicējis rakstu ar daudziem literārās valodas vārdiem, kuru vietā sarunvalodā lietots vārds foršs, piemēram, jauks, jautrs, patīkams, rūpīgs, skaists, stilīgs un citi.

Publicistikas stils, ko lieto plašsaziņā, tātad arī televīzijas un radio raidījumos, sociālajos medijos, pieļauj sarunvalodas stila elementus, tomēr plašsaziņā lietotā valoda neapšaubāmi ietekmē valodas lietojumu sabiedrībā: kāda vārda lietošana medijos veicina un nostiprina tā lietošanu valodā. Sarunvaloda publicistikas stilā tiek izmantota, lai mazinātu oficiālumu un uzrunātu adresātu. Nosaukums (arī pasniegšanas veids u. c.) var būt līdzeklis, kas piesaista mērķauditorijas uzmanību. Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu ietekmi uz valodas kvalitāti un to izglītojošo funkciju, būtu vēlams izvērtēt lietotos vārdus, lai neieviestu latviešu valodā nevēlamus aizguvumus.

Kā akadēmiskās un populārzinātniskās publikācijās, tā latviešu valodas vārdnīcās vārds foršs (apstākļa vārda formā forši) ir atzīts par neliterārās leksikas vārdu, kura vietā atkarībā no konteksta iespējams izvēlēties kādu no atbilstošajiem literārās valodas vārdiem, piemēram, aizraujošs, apbrīnojams, brīnišķīgs, debešķīgs, enerģisks, interesants, jauks, labs, kolosāls, krāšņs, lielisks, nevainojams, satriecošs, spožs, varens.