Valodas konsultācijas

Vai uzskaitījumā aiz kola var tikt lietots lielais sākumburts?

Jautājums

Vai uzskaitījumā aiz kola var tikt lietots lielais sākumburts?

Atbilde

Aiz kola lietot lielo sākumburtu nav ieteicams.

Pēdējos gados pieaugusi tendence ar lielo sākumburtu rakstīt krietni vairāk vārdu, nekā būtu nepieciešams. Atrodamas rokasgrāmatas, kurās pat aiz kola ieteikts lietot lielo sākumburtu. Šāds uzskaitījuma veidojums maldina rakstītājus un ir pretrunā ar kola funkcijām tekstā. Jāņem vērā, ka kols ir pieturzīme, kas norāda uz kādu sekojošu paskaidrojumu vai uzskaitījumu, tātad tā nav teikuma beigu pieturzīme, aiz kuras nākamā vārda rakstījums ar lielo sākumburtu būtu likumsakarīgs. Uzskaitījumu pirmā vārda (izņemot īpašvārdus) rakstījums ar lielo sākumburtu aiz kola nav atbalstāms. Latviešu valodā uzskaitījumos aiz kola katrs punkts ir rakstāms ar mazo sākumburtu, un aiz šiem punktiem lietojams semikols (;) vai komats (,).

Prasības kandidātiem:
vidējā izglītība;
spēja strādāt komandā.
Tāpat mazais sākumburts lietojams, ja katra uzskaitījuma daļa apzīmēta ar kādu aizzīmi vai numuru.
Darba uzdevumi:
1) iepazīties ar teorētisko literatūru;
2) intervēt veikalu vadītājus.

Komatu gan ierasts lietot daudzpakāpju uzskaitījumā, šķirot sīkākās uzskaitījuma vienības no lielākajām, kuras savukārt atdalītas ar semikolu. Šeit raksturīgs arī dažādu aizzīmju lietojums skaidrākai elementu nošķiršanai.

Latvijā sastopami:
1) vistveidīgie putni:

mednis,
mežirbe,
laukirbe;

2) zosveidīgie putni:

paugurknābja gulbis,
meža pīle,
lielā gaura;

3) dūkurveidīgie putni:

cekuldūkuris,
mazais dūkuris,
ragainais dūkuris. (Citēts pēc: Ķerus, Viesturs. Putni Latvijā. Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/7279-putni-Latvij%C4%81)

Uzskaitījuma daļas iespējams rakstīt ar lielo sākumburtu, taču tad kols nav iederīgs. Šādos gadījumos liekams punkts gan pirms uzskaitījuma daļām, gan aiz katras uzskaitītās vienības.

Darba uzdevumi.
1. Iepazīties ar teorētisko literatūru.
2. Intervēt veikalu vadītājus.

Lielā sākumburta lietojums aiz kola varētu būt sastopams stilistiskos nolūkos, teiksim, dzejā. Aina Blinkena minējusi, ka „[a]iz kola iespējams pievienot arī paskaidrojumu virkni, ko veido patstāvīgi teikumi” un „[t]ādā gadījumā katru paskaidrojumu var sākt ar lielo burtu”. Viņas minētajā piemērā uzskaitīti virsraksti.

Šajā lappusē:
Būs mazais vai nebūs?
Godinās labākos darba devējus
Kas darbā streso visvairāk? (Blinkena, Aina. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 377. lpp.)

Tā kā katra vienība ir atsevišķs virsraksts, kas pats par sevi ticis rakstīts ar lielo sākumburtu, kola lietojums būtu pieļaujams. Jāielāgo gan, ka šie ir perifēri gadījumi un pamatā dokumentos, reklāmās, zinātniskos darbos un citur uzskaitījumā aiz kola lietojams mazais sākumburts.

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 377. lpp.
Orehova, A. Latviešu valoda tiesu nolēmumos. Rokasgrāmata. Rīga : Tiesu administrācija, 2022, 71. lpp.
Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 17. Atb. red. I. Druviete. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2022, 264.–265. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Uzskaitījums Uzskaitījums

Vai teikumā Man nav ko darīt ir liekams komats pirms ko?

Jautājums

Vai teikumā Man nav ko darīt ir liekams komats pirms ko?

Atbilde

Šādi teikumi ir robežgadījumi: sintaktiski ir iespējama divējāda interpretācija, un no tās atkarīgs arī komata lietojums.

1. Man nav ko darīt.

Ilze Lokmane „Latviešu valodas gramatikā” raksta: „Pie verbiem būt, nebūt eksistenciālā nozīmē vai eksistences nolieguma nozīmē teikuma priekšmets var būt frazeoloģizēts vārdu savienojums, ko veido vietniekvārds kas kādā locījumā vai adverbi kur, kad kopā ar infinitīvu:
Ir ko darīt. Būs ko pastāstīt. Nav kurp iet. Nav ar ko parunāt. Nav kad strādāt.

Tādi paši teikumi veidojas ar verbiem pietikt, trūkt izteicēja funkcijā:
Man pietiek ko darīt. Mums pietiek ko runāt. Visam pagastam tur pietika ko smieties. Mums netrūkst ko ēst un dzert. Netrūkst kurp iet. Netrūkst kam stāstīt jaunumus.

Šādus teikuma priekšmetus var aizstāt ar deverbāliem substantīviem [lietvārdiem, kas atvasināti no darbības vārda, piemēram, runāt > runājamais, ēst > ēdamais] vai substantīviem, kas derivatīvi saistīti ar verbu [atvasinātie lietvārdi, kuri ir saistīti arī ar atbilstošo darbības vārdu, piemēram, ēdiens saistīts ar ēst].

Man pietiek ko darīt – Man pietiek darāmā, darba.
Mums pietiek ko runāt – Mums pietiek valodu, runājamā.
Mums netrūkst ko ēst – Mums netrūkst ēdiena, ēdamā.

Minētie teikumi veido vienkārša teikuma perifēriju un atrodas uz robežas ar saliktiem teikumiem.” (Lokmane, I. Vienkārša teikuma formālā (strukturālā) organizācija. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 717. lpp.)

Šādā interpretācijā teikums Man nav ko darīt ir vienkāršs paplašināts teikums ar teikuma priekšmetu ko darīt un izteicēju nav. Izteikuma nozīme ir Man nav darāmā vai tml.

2. Man nav, ko darīt.

Aina Blinkena „Latviešu interpunkcijā” norādījusi: „Ja nenoteiksmes savienojums ar vietniekvārda kas formām vai apstākļa vārdiem kur, kurp, kāpēc, kādēļ raksturo lietvārdu, kas teikuma priekšmeta funkcijā kondominē ar darbības vārda būt, nebūt finītajām formām [darbības vārda personas formām, kuras ir izteicējā], tam ir palīgteikuma funkcija un tas atdalāms ar komatiem.
Vecaimātei ir daudz darbu, ko dot. .. katram pašam bija savs tīrums, ko apstrādāt. Nebija vietas, kur apgriezties. Tā ir visa bagātība, uz ko balstīties.

[P]ar palīgteikumiem uzlūkojami un ar komatu atdalāmi nenoteiksmes savienojumi ar vietniekvārda kas formām vai apstākļa vārdiem kur, kurp, kāpēc, kādēļ, kas attiecas uz darbības vārda būt/nebūt finītajām formām. Man ir, kur iet, un ir, ko darīt. Vai jums ir, kur nomazgāties?” (Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 199., 203. lpp.)

Šādā interpretācijā teikums Man nav, ko darīt ir salikts pakārtots teikums. Ja aplūko katru teikuma daļu atsevišķi, var uzskatīt, ka virsteikumā ir galvenais loceklis nav un palīgteikumā ir galvenais loceklis darīt, jo nevienā no daļām nav teikuma priekšmeta. Savukārt, aplūkojot teikumu kopumā, uzskata, ka virsteikumā ir izteicējs nav un teikuma priekšmeta pozīcijā ir palīgteikums ko darīt. (Sk. Beitiņa, M. Mūsdienu latviešu literārās valodas sintakse. Liepāja : LiePA, 2009, 184. lpp.)

Abām interpretācijām ir iespējams rast gramatisku pamatojumu. Tātad teikumu iespējams rakstīt abējādi.
Man nav ko darīt. Man nav, ko darīt.

Avoti

Lokmane, I. Vienkārša teikuma formālā (strukturālā) organizācija. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 717. lpp.
Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 199., 203. lpp.
Beitiņa, M. Mūsdienu latviešu literārās valodas sintakse. Liepāja : LiePA, 2009, 184. lpp.
Logina, S., Pēča, K., Pūtele, I., Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 18. Atb. red. I. Druviete. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2023, 150.–152. lpp.
Lokmane, I., Saulīte, B. Infinitīva palīgteikumi un teikuma tipu robežgadījumi „Nacionālajā korpusu kolekcijā”. Linguistica Lettica. 32. Atb. red. S. Berra. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2023, 308.–330. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Komats Salikts pakārtots teikums Vienkāršs teikums

Apmērs un intensitāte ir samērojama vai samērojami?

Daudz aprikožu vai aprikozu?

Samits vai sammits?

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze