Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi: Bet ja nu uznāk sals?

Ja nosacījuma saiklis ja ievada tā sauktos dubitatīvos jautājuma teikumus, kuros izteikta kāda iespējama varbūtība un šaubas, tad nosacījuma saiklis no sakārtojuma saikļa bet vai un nav atdalāms, piemēram:
Bet ja nu viņš atnāk vēlāk?
Un ja uznāk lietus?

Savukārt, ja saiklis bet vai un ievada teikumu, aiz kura seko ja ievadīts palīgteikums, šis palīgteikums atdalāms ar komatu no abām pusēm:
Bet, ja cilvēkam ir vajāšanas mānija, tad neviens viņam nelīdzēs.
Un, ja viņš negribēs nākt, svinības būs jāatceļ!

Vārdkopterminos nostiprinājies viena vai otra vārda lietojums, savukārt vispārlietojamā leksikā tie var būt sinonīmi.

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā sniegtas šādas vārdu ārvalstis un ārzemes nozīmes.
Ārvalsts – ‘cita valsts’.  Piemēram, mašīna ar ārvalsts numuru. Ārvalstu delegācijas. Ārvalstu mediji, investīcijas. Iepirkt no ārvalstīm elektroenerģiju.
Ārzemes – ‘zemes, valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām’. Ārzemju ražojums. Ārzemju ceļojums. Studēt ārzemēs.

No tā secinām, ka vārdu skaidrojums ir visai tuvs. Lielākā atšķirība –  ārzemes ir daudzskaitlinieks, to lieto, runājot par vairākām valstīm vai arī nenosaucot konkrētu valsti.
Ārvalsts (vairākas ārvalstis) iespējams lietot gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī.
Tāpēc iespējami gadījumi, kad abi vārdu nozīmes pārklājas, piem., uzņēmām ārzemju delegāciju vai ārvalstu delegāciju.

Pareizi ir kartīte.
 

Vārds karte ir piektās deklinācijas lietvārds. No piektās deklinācijas lietvārdiem pamazināmās formas atvasina ar izskaņu -īte (nevis -iņa), piemēram, egle – eglīte (nevis egliņa), kaste – kastīte (nevis kastiņa). Tātad pareizā pamazinājuma forma ir kartīte, nevis kartiņa.

Darbības vārds izpalikt ir kalkēts atvasinājums ar diviem priedēkļiem līdzīgi kā, piemēram, piepacelt (labāk pacelt), pretnostatīt (labāk pretstatīt). Lai gan latviešu valodas vārdnīcās („Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”) šim vārdam nav nevēlamas nokrāsas, no valodas kultūras viedokļa atkarībā no konteksta vārda izpalikt vietā labāk izvēlēties kādu citu:
nevis tikšanās izpalika, bet labāk tikšanās gāja secen;
nevis sacensības izpalika, bet labāk sacensības nenotika;
nevis lietus izpalika, bet labāk lietus nebija.