Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

• Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 232. lpp.
• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84.–85. lpp.
• Valsts valodas aģentūra. Jūs jautājat – mēs atbildam. Valodas aktualitātes. Red. D. Liepa, R. Koluža. Rīga : Valsts valodas aģentūra, 2008, 34. lpp.

Pareizi ir abi varianti, taču katram no vārdiem ir atšķirīga nozīme.

Mūsdienās šķir juridisko terminu reabilitēt no medicīnas termina rehabilitēt. Reabilitēt (vidusl. lat. rehabilitāre) – ‘1. atjaunot (politiskās) tiesības’; 2. ‘atjaunot personas labo slavu, reputāciju’. Rehabilitēt (vidusl. lat. rehabilitāre) – med. ‘veikt rehabilitācijas pasākumus (pēc slimošanas vai ievainojuma atgūt darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtību; veikt medicīniskus un sociālus pasākumus, lai pēc pārciestas smagas slimības vai ievainojuma palīdzētu atgūt darbspējas, mazinātu darbspēju zaudējumu un sekmētu atgriešanos darbā’. Minētais šķīrums nostiprinājies 20. gs. 50.–70. gados, kad, runājot par staļinisma represiju upuriem, svešvārdu vārdnīcās parādījās reabilitēt bez burta h. Uz cilmes ziņā atbilstošāko rehabilitēt norādīts 1981. gada pareizrakstības vārdnīcā, tomēr praksē arī forma bez h ir nostiprinājusies ar atšķirīgu nozīmi.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 632., 645. lpp.
• VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 651. lpp.

Pareizas ir abas formas: man kabatā ir astoņdesmit centu vai astoņdesmit centi.

Ja nelokāmais skaitļa vārds (piemēram, desmit, piecpadsmit, simt) ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt gan ģenitīvā, gan nominatīvā – desmit draugu un desmit draugi, piecpadsmit skolēnu un piecpadsmit skolēni, astoņdesmit centu un astoņdesmit centi.

• Grabis, R. Skaitļa vārds. Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 489. lpp.
• Smiltniece, G. Skaitļa vārds (numerālis). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 426. lpp.
• Koluža, R. Tā vai šitā. Latviešu valodas rokasgrāmata 9.–12. klasei. Lielvārde : Lielvārds, 2003, 25. lpp.

Vārdi vairākkārtējs un vairākkārtīgs lietojami ar atšķirīgām nozīmēm.

Vairākkārtējs – ‘tāds, kas atkārtojas, ko atkārto vairākas reizes’. Piemēram, vairākkārtēji atgādinājumi, vairākkārtējs sacensību uzvarētājs. Vairākkārtīgs – 1. ‘tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas’; 2. ‘tāds, kas ir vairākas reizes lielāks’.

• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1143. lpp.