Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latvijas austrumdaļā, aptuveni no Rīgas uz austrumiem, iedzīvotāju nosaukumiem parastākā izskaņa ir -ieši, kas pievienota vietvārda formai bez galotnes, piemēram, Cesvaine – cesvainieši, Kalsnava – kalsnavieši. Vietvārda galotnes priekšā iedzīvotāju nosaukumā k mēdz pārvērsties par c un g – par dz.
Tātad Ulbrokas iedzīvotāji ir ulbrocieši, un Lēdurgas iedzīvotāji ir lēdurdzieši.

Ja stāstījuma teikums beidzas ar saīsinājumu, aiz kura likts punkts, tad vēl viens punkts teikuma beigās nav nepieciešams. Beigu pieturzīme lietojama tikai jautājuma vai izsaukuma teikuma beigās.

Tātad teikumi būtu rakstāmi šādi.
Vai mežā ir lapsas, zaķi, vilki u. c.?
Mežā ir lapsas, zaķi, vilki u. c.!
Mežā ir lapsas, zaķi, vilki u. c.

Virsraksti, kuri veidoti kā piebilde ar tiešo runu bez pēdiņām, plašsaziņas līdzekļos sastopami it bieži. Visticamāk, autori izvairās no pēdiņu lietojuma, lai lieki nesaraibinātu tekstu.

No interpunkcijas viedokļa aiz kola lielā sākumburta lietojums nav pamatots, tātad šāds rakstījums formāli ir korekts: Jānis Bērziņš: brauksim lēnāk pār tiltu, draugi!

Savukārt pēc nozīmes virsraksts funkcionē kā tiešās runas teikums, kurā ir nosaukts runātājs un viņa sacītais, tātad pēc satura to ir iespējams uzskatīt par tiešās runas teikumu un lietot lielo sākumburtu aiz kola: Jānis Bērziņš: Brauksim lēnāk pār tiltu, draugi!

Šādas konstrukcijas latviešu valodā nav normētas, proti, nav noteikta nedz interpunkcija, nedz arī lielo sākumburtu lietojums tajās. Formāli aiz kola rakstāms mazais sākumburts, taču pēc nozīmes virsrakstā ir izteikts kādas personas sacītais līdzīgi kā tiešajā runā. Tātad būtu iespējams gan mazā, gan lielā sākumburta lietojums.

Laikmetu nosaukumi rakstāmi ar mazo sākumburtu: apgaismība, renesanse.

Grāmatā „Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi”, ko lietošanai ieteikusi arī Latviešu valodas ekspertu komisija, norādīts, ka laikmetu nosaukumi rakstāmi ar mazo sākumburtu, piemēram, apgaismība, atmoda (bet Trešā atmoda), jaunie laiki, renesanse, senie laiki, viduslaiki.

Vārda dzērienkarte pagaidām latviešu valodas vārdnīcās nav, taču pēc analoģijas ar līdzīgiem salikteņiem, kā kontūrkarte (nevis kontūru karte), pastkarte (nevis pasta karte) un, protams, ēdienkarte (nevis ēdienu karte), ieteicams rakstīt salikteni dzērienkarte.