Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latvijas austrumdaļā, aptuveni no Rīgas uz austrumiem, iedzīvotāju nosaukumiem parastākā izskaņa ir -ieši, kas pievienota vietvārda formai bez galotnes, piemēram, Cesvaine – cesvainieši, Kalsnava – kalsnavieši. Vietvārda galotnes priekšā iedzīvotāju nosaukumā k mēdz pārvērsties par c un g – par dz.
Tātad Ulbrokas iedzīvotāji ir ulbrocieši, un Lēdurgas iedzīvotāji ir lēdurdzieši.

Ja stāstījuma teikums beidzas ar saīsinājumu, aiz kura likts punkts, tad vēl viens punkts teikuma beigās nav nepieciešams. Beigu pieturzīme lietojama tikai jautājuma vai izsaukuma teikuma beigās.

Tātad teikumi būtu rakstāmi šādi.
Vai mežā ir lapsas, zaķi, vilki u. c.?
Mežā ir lapsas, zaķi, vilki u. c.!
Mežā ir lapsas, zaķi, vilki u. c.

Ja deju kolektīva nosaukums oficiāli ir rakstīts „DimDari”, tad tas tā arī rakstāms – TDK „DimDari”.

Šādu neraksturīgu lielo un mazo burtu kombinējumu var izmantot par grafisku līdzekli nosaukuma leksiski semantiskās nozīmes izcelšanai, papildnozīmes piešķiršanai, vārdu spēlei u. tml., piemēram, „UgunsGrēks” (uzsvērta vārddaļa grēks), „AvanTūristi” (uzsvērta vārddaļa tūristi).

Deju kolektīvs nosaukumā acīmredzot vēlējies uzsvērt, ka nosaukumā nav atspoguļots tikai refrēns, bet ietverts arī vārds darīt.

Vārda dzērienkarte pagaidām latviešu valodas vārdnīcās nav, taču pēc analoģijas ar līdzīgiem salikteņiem, kā kontūrkarte (nevis kontūru karte), pastkarte (nevis pasta karte) un, protams, ēdienkarte (nevis ēdienu karte), ieteicams rakstīt salikteni dzērienkarte.