Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Formāli īpašības vārds herbāls atbilst latviešu valodas normām. Tajā ir izskaņa -āls kā citos svešvārdos: aktuāls, minimāls, optimāls. Tiesa gan, papētot tā iespējamo semantiku un lietojumu latviešu valodā, jāsecina, ka tas ir angļu valodas vārda herbal tiešs pārcēlums latviešu valodā. Pamatā tam ir latīņu vārds herba ar nozīmi ‘augs, zāle’.

Angļu valodā rakstītajiem terminiem, kuros ir vārds herbal, atbilstošajos terminos latviešu valodā tas tulkots kā zāļu vai augu izcelsmes, piemēram, herbal tea – zāļu tēja, herbal substances – augu izcelsmes vielas, herbal medication – augu izcelsmes medikaments.

Tiesa, vārddaļa herb- ir sastopama citos vārdos latviešu valodā, piemēram, herbārijs, herbicīdi. Tomēr vārda herbāls vietā būtu ieteicams lietot zāļu vai augu izcelsmes.

Burtu nosaukumi līdzskaņiem vienmēr atšķiras no fonēmu nosaukumiem. Latviešu valodā burta r nosaukums tiek veidots no fonēmas nosaukuma, līdzskaņa priekšā pievienojot [e] vai [ȩ], proti, ir iespējams to izrunāt gan [er], gan [ȩr].

Saskaņā ar franču īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā priekšvārds Kristīne ir neregulārs atdarinājums, savukārt par regulāru atdarinājumu būtu uzskatāms atveides variants Kristina. Tomēr priekšvārda rakstījums Kristīne uzskatāms par tradicionāli ierastāku, tāds piedāvāts arī jaunākajos atveides avotos, šī forma ierastāka arī žurnālistu, tulkotāju vidū. Uzvārds gan rakstāms kā IV deklinācijas lietvārds ar galotni -a: Lagarda. Tātad personvārdi latviešu valodā rakstāmi Kristīne Lagarda.

Uzrunā vokatīva locījumā rakstāms gan amats, gan personvārdi: godājamo/godājamais skolotāj Bērziņ! Valentīna Skujiņa norāda: „[J]a uzrunā tiek lietots gan vārds un uzvārds, gan amata nosaukums, vārds kungs vai kundze nav nepieciešams un ir pat lieks.” (Skujiņa 2003, 52)
Tātad iespējams rakstīt:
godājamo/godājamais priekšsēdētāj Bērziņa kungs! vai
godājamo/godājamais priekšsēdētāj Juri Bērziņ!

Vārds ikstundas darināts pēc tāda paša modeļa kā vārdi ikmēneša ‘tāds, kas notiek vai ir vērojams katru mēnesi’, iknedēļas ‘tāds, kas notiek vai ir vērojams katru nedēļu; tāds, kas attiecas uz katru nedēļu’. Šie vārdi lietojami tikai ģenitīva locījumā – ikstundas, ikmēneša, iknedēļas – kopā ar vārdu, kuru tie paskaidro. Ikstundas nav tik izplatīts kā ikmēneša un nav fiksēts vispārlietojamās vārdnīcās, bet lietots, piemēram, hidrometeoroloģijas terminoloģijā: ikstundas novērojumi, ikstundas summa.
Tātad vārds ikstunda nominatīvā nav iespējams, vienīgi ģenitīvā ikstundas kopā ar raksturojamo vārdu.