Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Burtu nosaukumi līdzskaņiem vienmēr atšķiras no fonēmu nosaukumiem. Latviešu valodā burta r nosaukums tiek veidots no fonēmas nosaukuma, līdzskaņa priekšā pievienojot [e] vai [ȩ], proti, ir iespējams to izrunāt gan [er], gan [ȩr].

Prievārdiskie savienojumi bez maksas un par brīvu ir sinonīmiski, tos abus iespējams lietot literārajā valodā. Tātad pareizi ir abējādi: analīzes ir bez maksas un analīzes ir par brīvu.

Vārds ikstundas darināts pēc tāda paša modeļa kā vārdi ikmēneša ‘tāds, kas notiek vai ir vērojams katru mēnesi’, iknedēļas ‘tāds, kas notiek vai ir vērojams katru nedēļu; tāds, kas attiecas uz katru nedēļu’. Šie vārdi lietojami tikai ģenitīva locījumā – ikstundas, ikmēneša, iknedēļas – kopā ar vārdu, kuru tie paskaidro. Ikstundas nav tik izplatīts kā ikmēneša un nav fiksēts vispārlietojamās vārdnīcās, bet lietots, piemēram, hidrometeoroloģijas terminoloģijā: ikstundas novērojumi, ikstundas summa.
Tātad vārds ikstunda nominatīvā nav iespējams, vienīgi ģenitīvā ikstundas kopā ar raksturojamo vārdu.

Latviešu valodā nepieciešamas, obligāti īstenojamas darbības norādīšanai pamatā izmantojama vajadzības izteiksme, piemēram, Jānim ir jāiet mājās; man jāizveido jauns makets.
Līdzās vajadzības izteiksmei plaši lietoti arī citi vajadzības izteikšanas līdzekļi:
• vajadzēt + nenoteiksme, piemēram, Jānim vajag iet mājās;
• nākties + nenoteiksme, piemēram, man nāksies veidot jaunu maketu (šī konstrukcija, visticamāk, veidojusies krievu valodas iespaidā, un koptā valodā to iesaka nelietot);
• ciešamās kārtas tagadnes divdabis ar piedēkli -am-/-ām- nomināla izteicēja funkcijā, piemēram, man veidojams jauns makets;
• bija/būs + nenoteiksme, piemēram, Jānim būs iet mājās. (Kalnača 2015, 489, 497)

Šāds vajadzēt, nākties un būt (kā novecojis) lietojums fiksēts arī vārdnīcās. Jāteic, konstrukcija nepieciešams + nenoteiksme nav aprakstīta kā vajadzības izteikšanas līdzeklis nedz latviešu valodas vārdnīcās, nedz gramatikās. Tai pašā laikā, piemēram, „Latviešu valodas gramatikas” tekstā šī konstrukcija sastopama vairākkārt:
Adjektīvisko šāds, šāda lieto gadījumos, ja vēlas vai ir nepieciešams aktualizēt kādu situāciju, parādību un tai raksturīgas pazīmes, raksturot kaut ko pašreiz notiekošu. (442. lpp.)
Tas īpaši attiecas uz kontekstiem, kad nepieciešams pakārtojuma vārdu lietot lokatīvā, ģenitīvā vai kopā ar prievārdiem. (452. lpp.)

Arī, piemēram, Intas Freimanes monogrāfijā „Valodas kultūra teorētiskā skatījumā” šāda konstrukcija lietota ne reizi vien:
Literārajai valodai raksturīgs variatīvums un paralēlismu konkurence, tāpēc to nepieciešams normēt, unificēt dažādus izrunas, derivatīvos, strukturālos un citus paralēlismus, galvenokārt variantus [..]. (31. lpp.)
Nekonsekvence, lietojuma dažādība ir dažādu izstrādājumu un ražojumu marku nosaukumos; ir nepieciešams vienoties par vienu lietojuma variantu – tas attiecas uz katru konkrētu abreviatūru. (166. lpp.)

Konstrukcija nepieciešams + nenoteiksme, domājams, visai plaši lietota, jo tā ir mazāk kategoriska, izsaka zemāku obligātuma pakāpi nekā vajadzības izteiksme vai citi vajadzības izteikšanas līdzekļi. Vienlaikus tā, iespējams, izsaka augstāku nepieciešamības pakāpi nekā vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids (man būtu jāveido makets).

Konstrukcijas nepieciešams + nenoteiksme izplatība arī gramatikas un valodas kultūras aprakstos liecina, ka to nav pamata uzskatīt par nevēlamu. Protams, allaž izvērtējams, kuras konstrukcijas lietojums tekstā ir iederīgākais, kā arī vēlams raudzīties, lai tekstā nevaldītu sintaktisks vienveidīgums.