Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

„Ilustrētajā svešvārdu vārdnīcā” (2005; 2019) šie svētki ir minēti formā Helovīns, savukārt „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” ir abas formas – gan ar saknes patskani a, gan ar saknes patskani e: Halovīns un Helovīns (sk. https://mlvv.tezaurs.lv/Halov%C4%ABns).

Par precīzāko svētku nosaukuma atveides formu latviešu valodā nav bijuši vienisprātis arī angļu valodas speciālisti. Piemēram, Aldis Lauzis vairākkārt norādījis, ka ieteicamā atveides forma ir Halovīns (sk. https://twitter.com/AldisLauzis/status/29079566661, https://twitter.com/AldisLauzis/status/394416811065622529), savukārt Andrejs Veisbergs uzskata, ka svētku nosaukums latviešu valodā ir Helovīns (tas fiksēts arī viņa un „Tildes” izstrādātajā angļu-latviešu vārdnīcā, sk. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=1201332&r=10621033&lid=1201332&g=2&q=&h=4785.60009765625). Patskanis e atveidē lietots arī lietuviešu un krievu valodā: lietuviešu Helovynas, krievu Хэллоуин.

Periodikā vārds Halovīns sastopams presē kopš 20. gadsimta 50. gadiem, Helovīns – retumis 70., 80. gados, vairāk kopš 90. gadiem. Kopumā periodikā biežāk atrodams Halovīns (vairāk nekā divas reizes pārspēdams Helovīnu).

Interesanti, ka Nacionālā korpusu kolekcija uzrāda nepārprotamu Helovīna pārsvaru: Helovīns minēts 3161 reizi (visbiežāk korpusos „Ziņas”, „Tīmeklis 2020”, „Barometrs” un „LVK2022”), kurpretim Halovīns 627 reizes.

Angļu īpašvārdu atveides noteikumos norādīts turpmākais.
„Angļu [æ] skaņa, kas ortogrāfiski ir izteikta ar a, atveidojama latviešu valodā ar e.
Accrington         ['ækriŋtən]         Ekringtona
Bradford             ['brædfəd]          Bredforda
Canna                  ['kænə]               Kena
Caxton                ['kækstən] pv     Kekstons

Iespējams arī izdarīt atkāpi un skaņu [æ] atveidot nevis ar e, bet ar a pēc angļu ortogrāfijas, sekojot latviešu valodas tradīcijai, ja tā ir vārda sākumā un it sevišķi, ja tai angļu valodā nav primārā uzsvara.
Adolph                ['ædɑlf]               Edolfs, Ādolfs
Alexander           [ˌæligˈzɑːndə]    Eligsānders, Aleksanders
Hamilton            ['hæmilt(ə)n]     Hemiltons, Hamiltons” (Sk. Ahero, A. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 2006, 34. lpp.)

Latviešu valodā visai bieži atveidē sastopams tieši a, nevis e, piemēram, Harijs (nevis Herijs) Poters (Harry Potter), Sallija (nevis Selija) Hokinsa (Sally Hawkins), Bens Afleks (nevis Efleks) (Ben Affleck).
Tai pašā laikā ir tādi īpašvārdi, kuros atveidē a un e konkurē, piemēram, Alans vai Elans Rikmens (Alan Rickman), Kalvins vai Kelvins Hariss (Calvin Harris), Ričards Hamonds vai Hemonds (Richard Hammond).

Atveide ar a personvārdos ieteikta 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”. Minētie noteikumi paredz turpmāko.
„91. Angļu valodas patskaņu atveidē ievēro šādus nosacījumus:
91.2. ņemot vērā, ka angļu valodā izruna atšķiras no rakstības un patskaņa izruna atkarīga no tā novietojuma, precīzai vārda atveidei konstatē attiecīgā vārda izrunu. Patskaņus atveido atbilstoši to izrunai:
91.2.7. [æ] – a:
Alan – Alans
Alison – Alisons, Alisone”

Argumenti atrodami abu formu rakstījumam, ne velti arī šie varianti konkurē jau gadu desmitiem.

Valodas prakse rādīs, kura forma lietojumā nostiprināsies. Šobrīd mēs ieteiktu izvēlēties formu ar saknes patskani a – Halovīns.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2023. gada 15. maija sēdē krieviskā nosaukuma Kaļiņingrada vietā latviešu valodā turpmāk ieteikusi lietot tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči vai vēsturisko vācisko nosaukumu Kēnigsberga. Tāpat arī atbalstīts ieteikums ģeogrāfijas termina „Kaļiņingradas līcis” vietā turpmāk lietot „Kēnigsbergas līcis”.
 
Arī Polija 2023. gada maijā atteikusies no krieviskā nosaukuma Kaļiņingrada un atgriezusies pie pilsētas vēsturiskā nosaukuma Kēnigsberga, poļu Królewiec.

Teikumā apaļās iekavas lieto, lai izdalītu iestarpinātus teikumus, atsevišķus vārdus vai vārdu savienojumus:
Palīgvārdi (partikulas, saikļi un prievārdi) nav patstāvīgi vārdi.

Nereti iekavās liktajā iespraudumā arī mēdz būt elementi, kas izdalīti ar iekavām:
Palīgvārdi (partikulas, saikļi (sakārtojuma saikļi un pakārtojuma saikļi) un prievārdi) nav patstāvīgi vārdi.

Ja ar iekavām izdalītā teksta beigu daļā iekavās likta vēl cita teksta vienība, tad blakus lietojamas divas aizvērējiekavas:
Palīgvārdi (partikulas (pat, tikai), saikļi (un, ka) un prievārdi (ar, bez)) nav patstāvīgi vārdi.

Bieži dubults aizvērējiekavu lietojums sastopams zinātniskos un populārzinātniskos tekstos, kur iekavās nereti iekļauta arī atsauce:
Arī ISBN (starptautiskais grāmatu standartnumurs) tai ir cits (sk.  A.  Šmites sastādīto Latvijā izdoto vārdnīcu bibliogrāfisko sarakstu par laikposmu no 1991. gada līdz 2010. gadam (Šmite  2012, 200–201)). (Šteinberga, Agnese. Trīs lietas – labas lietas? Kādas svešvārdu vārdnīcas trīs izdevumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 13. Atb. red. A. Vulāne. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2018, 109. lpp.)

Vārds zaļais tādos vārdu savienojumos kā zaļais dzīvesveids, zaļais kurss, zaļā enerģija lietots saistībā ar ekoloģiju, vides aizsardzību. Šie uzskatāmi par stabiliem, zināmiem vārdu savienojumiem, kuri nav liekami pēdiņās, slīpināmi, rakstāmi ar lielo sākumburtu vai kā citādi izceļami, tātad tie rakstāmi šādi:
zaļais dzīvesveids,
zaļais kurss,
zaļā enerģija.

Vārdu maestro ar lielo sākumburtu var rakstīt stilistiskos nolūkos, izrādot īpašu pagodinājumu. Tiesa gan, lielā sākumburta lietojumu varētu drīzāk attiecināt uz vēstulēm vai ielūgumiem, kuri adresēti šim maestro, nevis, piemēram, uz preses relīzi.

Valentīna Skujiņa norādījusi, ka „[s]vinīga rakstura sarakstē uzrunas formā ar lielo sākumburtu mēdz rakstīt amata, aroda vai titula nosaukumus, ko parasti ar lielo sākumburtu neraksta:
Godājamo Prezident!
Augsti godātais Profesora kungs!” (Sk. Skujiņa, Valentīna. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 21. lpp.)

Citādi vārds maestro ir sugasvārds, kas rakstāms ar mazo sākumburtu. Ar šo vārdu apzīmē izcilu mūziķi, piemēram, diriģentu vai komponistu, tāpēc pielikums maestro pats par sevi norāda uz personas izcilību, godināšanu, piemēram:
notiks maestro Aleksandra Viļumaņa koncerts;
Latvijas Radio klausīsimies raidījumu par maestro Herbertu fon Karajanu;
televīzijā skatīsimies maestro Raimonda Paula koncertu „Laternu stundā” utt.

Vārds maestro rakstāms ar mazo sākumburtu, taču lielā sākumburta lietojums nav aplams, ja vēlamies kādu maestro sevišķi godināt, jo „[l]ielie sākumburti kā grafisks līdzeklis dod iespēju tekstā izcelt un pastiprināt gan svinīgumu, gan patosu, gan cildenumu”. (Sk. Laugale, Velga; Šulce, Dzintra. Lielo burtu lietojums latviešu valodā: ieskats vēsturiskajā izpētē, problēmas un risinājumi. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 21. lpp.)