Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Latviešu valodā nepieciešamas, obligāti īstenojamas darbības norādīšanai pamatā izmantojama vajadzības izteiksme, piemēram, Jānim ir jāiet mājās; man jāizveido jauns makets.
Līdzās vajadzības izteiksmei plaši lietoti arī citi vajadzības izteikšanas līdzekļi:
• vajadzēt + nenoteiksme, piemēram, Jānim vajag iet mājās;
• nākties + nenoteiksme, piemēram, man nāksies veidot jaunu maketu (šī konstrukcija, visticamāk, veidojusies krievu valodas iespaidā, un koptā valodā to iesaka nelietot);
• ciešamās kārtas tagadnes divdabis ar piedēkli -am-/-ām- nomināla izteicēja funkcijā, piemēram, man veidojams jauns makets;
• bija/būs + nenoteiksme, piemēram, Jānim būs iet mājās. (Kalnača 2015, 489, 497)

Šāds vajadzēt, nākties un būt (kā novecojis) lietojums fiksēts arī vārdnīcās. Jāteic, konstrukcija nepieciešams + nenoteiksme nav aprakstīta kā vajadzības izteikšanas līdzeklis nedz latviešu valodas vārdnīcās, nedz gramatikās. Tai pašā laikā, piemēram, „Latviešu valodas gramatikas” tekstā šī konstrukcija sastopama vairākkārt:
Adjektīvisko šāds, šāda lieto gadījumos, ja vēlas vai ir nepieciešams aktualizēt kādu situāciju, parādību un tai raksturīgas pazīmes, raksturot kaut ko pašreiz notiekošu. (442. lpp.)
Tas īpaši attiecas uz kontekstiem, kad nepieciešams pakārtojuma vārdu lietot lokatīvā, ģenitīvā vai kopā ar prievārdiem. (452. lpp.)

Arī, piemēram, Intas Freimanes monogrāfijā „Valodas kultūra teorētiskā skatījumā” šāda konstrukcija lietota ne reizi vien:
Literārajai valodai raksturīgs variatīvums un paralēlismu konkurence, tāpēc to nepieciešams normēt, unificēt dažādus izrunas, derivatīvos, strukturālos un citus paralēlismus, galvenokārt variantus [..]. (31. lpp.)
Nekonsekvence, lietojuma dažādība ir dažādu izstrādājumu un ražojumu marku nosaukumos; ir nepieciešams vienoties par vienu lietojuma variantu – tas attiecas uz katru konkrētu abreviatūru. (166. lpp.)

Konstrukcija nepieciešams + nenoteiksme, domājams, visai plaši lietota, jo tā ir mazāk kategoriska, izsaka zemāku obligātuma pakāpi nekā vajadzības izteiksme vai citi vajadzības izteikšanas līdzekļi. Vienlaikus tā, iespējams, izsaka augstāku nepieciešamības pakāpi nekā vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids (man būtu jāveido makets).

Konstrukcijas nepieciešams + nenoteiksme izplatība arī gramatikas un valodas kultūras aprakstos liecina, ka to nav pamata uzskatīt par nevēlamu. Protams, allaž izvērtējams, kuras konstrukcijas lietojums tekstā ir iederīgākais, kā arī vēlams raudzīties, lai tekstā nevaldītu sintaktisks vienveidīgums.

Gunta Smiltniece norādījusi, ka „analītiskajos kārtas skaitļa vārdos lokāms tikai pēdējais komponents”, piemēram, desmit tūkstoši piecsimtais, divdesmit tūkstošais, divdesmit tūkstoši deviņi simti deviņdesmit devītais, divdesmit viens tūkstotis pirmais. (Smiltniece 2013, 422)
Tātad no pamata skaitļa vārda divdesmit viens tūkstotis atvasināms kārtas skaitļa vārds divdesmit viens tūkstošais.

Aiz slīpsvītras vai iekavās nav nepieciešams rakstīt visu izskaņu (dalībnieks/-niece), ja atšķiras tikai tās pēdējā daļa. Līdzīgi arī tādos vārdos kā antropologs/-ģe, pedagogs/-ģe. Šāds rakstījums sniegts arī, piemēram, „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (Rīga : Avots, 2007).

Personvārdu atveidē latviešu valodā ir divi galvenie principi:
1) fonētiskais princips jeb personvārda izruna oriģinālvalodā;
2) personvārda pielāgošana latviešu valodas gramatikas normām, tas ir, latviešu valodas attiecīgās dzimtes galotnes pievienošana.

Tā, piemēram, angļu priekšvārds Charles [tʃɑ:lz] un franču priekšvārds Charles [ʃaʁl], būdami pierakstīti vienādiem burtiem, tiek izrunāti dažādi. Tāpēc latviešu valodā tos atveido atbilstoši izrunai konkrētajā valodā, kā arī iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā, proti, pievieno vīriešu dzimtes galotni -s: Čārlzs un Šarls.

Uzvārdā Routledge divskanis ou tiek izrunāts [au], līdzīgi kā sugasvārdos doubt [ˈdaʊt] vai mouth [ˈmaʊθ], arī uzvārdos, kā Rountry [´raʊntrı], ko latviešu valodā atveido Rauntrijs, Rauntrija.

Lielbritānijas aktrises personvārdi Patricia Routledge latviešu valodā tik tiešām būtu atveidojami Patrīcija Rautlidža.

Jāteic gan, ka personvārdu atveidē būtiska loma ir arī tradīcijai, un nereti gadās, ka, laikam ejot, latviešu valodā nostiprinās arī neprecīza, taču ierasta atveide. To mainot, proti, personu pēc kāda laika sākot dēvēt citādi, iespējams radīt jukas (sal., piemēram, franču komponists Hektors Berliozs, kuram pēc franču īpašvārdu atveides principiem būtu jābūt Ektoram Berliozam). Seriāls „Smalkais stils”, kurā galveno varoni Hiacinti Burkā atveido minētā aktrise, latviešu valodā tulkots pirms vairāk nekā 20 gadiem, tāpēc ieteicams saglabāt sabiedriskajā telpā jau nostiprināto uzvārda atveidi un arī turpmāk aktrisi dēvēt Patrīcija Rūtledža.

Paldies Latvijas Radio 3 producentei un redaktorei Baibai Nuržai un filoloģijas doktorei Maijai Brēdei par jautājuma aktualizēšanu!