Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārdos introverts, introversija lietota no latīņu valodas aizgūtā salikteņa daļa intro-, kas norāda virzienu, vērstību uz iekšpusi. Šī vārddaļa sastopama arī citos svešvārdos, piemēram, introspekcija 'pašnovērošana', introdukcija 'augu un dzīvnieku sugu šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības areāla'. Atbilstoši pareizrakstības normām šādos vārdos saglabājams patskanis o.

Tekstos bieži sastopama rakstības forma intraverts. Tā, iespējams, radusies pretējās nozīmes vārda ekstraverts rakstījuma ietekmē – šo vārdu rakstām ar patskani a, jo tajā ir latīņu priedēklis ekstra- ar nozīmi 'ārpus.., ār..'.
Tāpat rakstību var būt ietekmējusi vēl cita latīņu valodas vārddaļa intra-: tā norāda, ka kaut kas attiecas uz iekšpusi, kaut kas ir iekšā, kā, piemēram, vārdos intravenozs 'vēnā esošs, norisošs', intramuskulārs 'muskulī norisošs; muskulī ievadīts'.
Tomēr noslēgts, atturīgs, uz sevi vērsts cilvēks ir introverts.

Pareizi ir abējādi: divdesmittūkstoš un divdesmit tūkstoši.

Skaitļa vārdam, kuru ar cipariem rakstām 1000, iespējamas divas formas: nelokāmā forma tūkstoš un lokāmā forma tūkstotis. Nelokāmais skaitļa vārds tūkstoš kļūst par salikteņa daļu tāpat kā citi nelokāmie skaitļa vārdi, kā desmit, simt: četrdesmit, četrsimt, četrtūkstoš.

Ja nelokāmais skaitļa vārds ietilpst salikta teikuma priekšmeta sastāvā, ar to saistītais lietvārds var būt vai nu nominatīvā (Kas?) vai ģenitīvā (Kā?):
ekskursijā dodas trīsdesmit skolēni vai ekskursijā dodas trīsdesmit skolēnu;
septiņtūkstoš tonnas ir labs rādītājs vai septiņtūkstoš tonnu ir labs rādītājs;
maratonam reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieki vai maratonam reģistrējušies divdesmittūkstoš dalībnieku.

Vārds tūkstotis savukārt lokāms kā 2. deklinācijas lietvārds (kā latvietis, šampanietis), un tas lietojams skaitļa vārdu savienojumos līdzīgi kā skaitļa vārdi desmits un simts: septiņi desmiti, septiņi simti, septiņi tūkstoši.
Literārajā valodā lietvārds ar šiem skaitļa vārdu savienojumiem parasti ir daudzskaitļa ģenitīvā:
pieci desmiti gadu kaste mētājās bēniņos;
zibakcijā piedalījās četri simti iedzīvotāju;
festivālu ir apmeklējuši pieci tūkstoši cilvēku;
maratonam reģistrējušies divdesmit tūkstoši dalībnieku.

Pieturzīmes liekamas šādi: Ak tu tētīt, kā līst!

Vārds ak ir izsauksmes vārds, kuru no pārējā teikuma atdalām ar komatiem: bet, ak, kā skrien laiks; ak, cik man ir grūti!
Izsauksmes vārdu ak neatdala no personas vietniekvārda tu, jūs vai interjektīva lietvārda Dievs, velns, mūžs, pasaule u.tml. Ar šiem vārdiem veidojas interjektīvi savienojumi ar vienu nozīmi – emocionālās attieksmes izpauduma nozīmi (sākotnējo jēdzienisko nozīmi šie lietvārdi tādā lietojumā parasti ir zaudējuši).

Tātad ar pieturzīmi  atdala visu interjektīvo savienojumu:
ak dievs, ko lai dara;
ak tu pagāns, vai nevarēji pagaidīt;
ak tu velns, kā jāsteidzas;
ak mīļo pasaulīt, ko tik neizdomā.

Vārds ļēpāt ir viens no snigt sinonīmiem.

Vārds ļēpāt (arī ļepāt, ļepot) ir apvidvārds, kuram Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā fiksētas vairākas nozīmes:
'rāpties' – tārps ļēpā pa koku;
'neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi' – kucēns ļēpo saimniekam pa priekšu;
'snigt lielām pārslām, pikām' – lēnām ļēpā mīksts sniegs.

Vārdam snigt latviešu valodā ir visai gara sinonīmu rinda, kurā sastopami gan literārās valodas vārdi, gan apvidvārdi:
snidzināt, snieģelēt, sniegot, sniegaļāt, pārslot, pērslāt, sijāt, mētāties; birt, birdināt, birdelēt, krist, nākt, gāzties, graut; ļēpāt, lēkšēt, ķēpāt, leķēt.

Spudiņš ir aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas.

Spudiņš, arī spudiņi, skudiņi, spudas ir aukstā gaļa, ko „vāra no lopu iekšām, kājām un galvas, tā, ka gaļa no kauliem atlobāma, pēc kam to sakapā un pa otru reizi vāra, kamēr paliek bieza. Pēc vārīšanas gaļu noliek vēsā vietā, lai sarecē. Tādu sarecējušu virumu Kuldīgas apkārtnē sauc par drebeni jeb drebeņu zupu. Vecumniekos to vārīja no kumosos sagriezta govs vidus, kuram otrreiz vārot pielika klāt kartupeļus. Odzienā tos sauc par skudiņiem un vāra no aitu vai cūku kājām, galvas un zarnām. (..) Madlienā spudiņus pagatavo no novārītiem, sašķaidītiem kartupeļiem un sakasītām siļķēm, ko sajauktus pannā izcep”. (Dienas Lapa, 1891, 4)

Mārtiņos līdzīgi ēdieni tika celti galdā dažādos reģionos. Atšķīrās gan to sastāvdaļas, gan nosaukumi, piemēram: drebene, galerts, kopķēzis, kvašeline, recenis, studinis, šilts, trīcekls, zilcs.