Language consultations: electronic database

Pareizi ir abi varianti – gan bohēmists, gan bohēmietis.

Lietvārdi ar izskaņu -ists apzīmē personas pēc to sociālā stāvokļa, attieksmes pret kādu sabiedriski ideoloģisku, zinātnes vai mākslas virzienu, pēc šo personu darbības vai profesijas u. tml. – piemēram, sambists, budists, studists, čekists, metālists, korists, adventists. Lietvārdi ar izskaņu -ietis nosauc personu atbilstoši cilmes vietai, dzīvesvietai, piederību pie kāda kolektīva, piemēram, vefietis, dinamietis, arī piederīgos kādam sabiedriski ideoloģiskam vai zinātniskam virzienam u. c. – ulmanietis, saskaņieši.

Kā pareizi jālieto lielie sākumburti dzērienu nosaukumos Rīgas Šampanietis, Rīgas Šampanietis bruts un Rīgas melnais balzams?
Vai šie nosaukumi ir lokāmi?

Pareizi jāraksta Rīgas šampanietis, Rīgas šampanietis, bruts un Rīgas melnais balzams. Visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi.

No valodas viedokļa produkta nosaukumā Rīgas šampanietis vārds šampanietis nav rakstāms ar lielo burtu. Ja produkta nosaukums ir jāraksta vienā līnijā jeb secīgi, ieteicams aiz vārda šampanietis likt komatu – Rīgas šampanietis, bruts. Vārds bruts raksturo šampanieša veidu. Ja nosaukums grafiski ir izkārtots dažādās rindās, komats nav liekams. Turklāt no latviešu valodas viedokļa vārda bruts vietā tomēr būtu labāk rakstīt sausais – Rīgas sausais šampanietis.
Balzama nosaukumā arī nav pamata rakstīt vārdu melnais ar lielo sākumburtu. Nākamo vārdu aiz vietvārda trīs un vairākvārdu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta organizāciju un uzņēmumu nosaukumos, taču ne produktu nosaukumos. Tātad dzēriena nosaukums pareizi rakstāms Rīgas melnais balzams.
No valodas viedokļa visi iepriekšminētie nosaukumi ir lokāmi. Piemēram, Rīgas šampanietim pašlaik ir atlaide; Nopirku Rīgas melno balzamu ar upeņu garšu.

Apzīmējumi cūkgaļa un cūkas gaļa ir lietojami kā sinonīmi.

Vārdnīcās skaidrots: cūkgaļa – ‘cūkas gaļa’.

Jelgavas iedzīvotāji ir jelgavnieki.

Veidojot Latvijas iedzīvotāju nosaukumus, tradīcija nosaka, ka personu nosaukumus ar izskaņām -nieks, -niece, -nieki lieto Kurzemes, Zemgales rietumu un Vidzemes rietumu (ja vietvārds beidzas ar -ži) izlokšņu pārstāvji. Pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete. Minētie personu nosaukumi pēc dzīves vai dzimtās vietas ieviesušies literārajā valodā ar tām izskaņām, kādas sastopamas attiecīgajās izloksnēs, tāpēc nav nekādas vajadzības mainīt šo nostiprinājušos tradīciju. Turklāt nevajadzētu uztvert izskaņu -nieks, -niece, -nieki kā atsevišķu vārdu ar negatīvu ekspresiju.