Language consultations: electronic database

Pareizi ir: es bažījos.

Darbības vārdi, kam nenoteiksmē ir piedēklis -ī-, var piederēt gan pie otrās, gan pie trešās konjugācijas. Mūsdienās biežāk šos darbības vārdus tagadnē loka pēc trešās konjugācijas parauga, piemēram, mācīt – es mācu, tu māci, viņš māca, mēs mācām, jūs mācāt, viņi māca; slodzīt – es slogu, tu slogi, viņš sloga, mēs slogām, jūs slogāt, viņi sloga utt.
Otrās un trešās konjugācijas darbības vārdu lietojumā vērojams paralēlisms, proti, daži darbības vārdi pakāpeniski pāriet trešajā konjugācijā. Vairākiem darbības vārdiem arī mūsdienās tagadnē ir paralēlformas, piemēram, pētīt – es pētīju/pētu, tu pētī/pēti, viņš pētī/pēta, mēs pētījam/pētām, jūs pētījat/pētāt, viņi pētī/pēta; veltīt – es veltīju/veltu, tu veltī/velti, viņš veltī/velta, mēs veltījam/veltām, jūs veltījat/veltāt, viņi veltī/velta u. c.
Darbības vārdi, kuri tagadnē ir lokāmi pēc otrās konjugācijas parauga, ir: apbedīt, bažīties, dzirkstīt, kristīt, medīt, mežģīt, pestīt, režģīt, sunīt, tusnīt, vēdīt, vilnīt, zeltīt, zibsnīt.
Tātad darbības vārds bažīties lokāms šādi: es bažījos, tu bažījies, viņš bažījas, mēs bažījamies, jūs bažījaties, viņi bažījas.

Vārds planšete ir 5. deklinācijas lietvārds, kuriem parasti daudzskaitļa ģenitīvā galotnes priekšā ir līdzskaņu mija vai līdzskaņu grupu mija, piemēram, apse – apšu; sliede – sliežu; aizstāve – aizstāvju. Tomēr ir daudz gadījumu, kad mijas šajos lietvārdos nav, tostarp arī vārdos, kur mijas rezultātā rodas šņāceņu blīvējumi: gaišmate – gaišmatu (nevis gaišmašu); šprotes – šprotu (nevis šprošu).
Lai izvairītos no nelabskanīgā vārda planšešu, daudzskaitļa ģenitīvā ieteicams lietot formu planšetu.

Latviešu literārajā valodā vārdu aprunāt nelieto pārrunāt un apspriest nozīmē.  Likumu pārrunā un apspriež.

Aprunāt – ‘sarunā stāstīt ko sliktu (par kādu, kura nav klāt)’. Piemēram, aprunāt paziņas, kaimiņus. Nepareizais lietojums izplatījies krievu valodas ietekmē, kurā struktūras ziņā analoģiskajam vārdam обговорить ir šāda nozīme.

Cilindrs ir dobs.

Dobjš – ‘ļoti zems un ar atbalsi (par skaņu)’. Piemēram, dobjš pērkona dārdiens, dobji soļi. Dobs – ‘tāds, kam tukšs vidus’. Piemēram, dobs stiebrs, dobi ragi.