Valodas konsultācijas

Vai drīkst nodot zvērestu – vai tāda nodošana neizklausās pēc nodevības?

Question

Vai drīkst nodot zvērestu – vai tāda nodošana neizklausās pēc nodevības?

Answer

Latviešu literārajā valodā drīkst lietot vārdu savienojumu nodot zvērestu.

Vārdam nodot ir vairākas nozīmes. Viena no tām ir – ‘sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt, piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu drošību, intereses’, piemēram, nodot dzimteni. Tādos gadījumos var runāt par nodevību. Taču nodot var arī informāciju – ‘paziņot (parasti mutvārdiem, piemēram, rīkojumu, ziņu)’. Nodot var arī savu pieredzi, sardzi, pilnvaras, sveicienus u.tml.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 522. lpp.

Linguistic sectors

Pārejošie darbības vārdi Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Vai biļetena nosaukumā visi vārdi jāraksta ar lielajiem sākumburtiem?

Question

Vai biļetena nosaukumā visi vārdi jāraksta ar lielajiem sākumburtiem?

Answer

Biļetena nosaukumā visi patstāvīgie vārdi jāraksta ar lielajiem sākumburtiem, ja biļetens ir periodisks izdevums, piemēram, „Terminoloģijas Jaunumi”.

Vārds biļetens ir daudznozīmīgs vārds.
Biļetens – 1. ‘īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu’; 2. ‘periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti’; 3. ‘balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu); 4. sar. ‘darba nespējas lapa’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 90.–91. lpp.

Linguistic sectors

Lielie sākumburti Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums

Ko nozīmē vārds brukstalas (t. dz. „Rikšiem bērīt’ es palaidu pār zaļāmi brukstalām”)?

Question

Ko nozīmē vārds brukstalas (t. dz. „Rikšiem bērīt’ es palaidu pār zaļāmi brukstalām”)?

Answer

Brukstalas, brūkstaliena – ‘cieši savijušies, kopā saauguši krūmi; arī izcirtums, kurā saauguši jauni kociņi’.

Sources

Kursīte, J. Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene. Rīga : Madris, 2007, 403. lpp.
Latviešu valodas vārdnīcu serveris: brukstalas

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Apvidvārdi

Kā izrunāt divskaņa ei pirmo komponentu e aizgūtos vārdos?

Question

Kā izrunāt divskaņa ei pirmo komponentu e aizgūtos vārdos?

Answer

Divskaņa ei pirmais komponents e izrunājams šauri.

Jau „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir apgalvots, ka „divskaņa ei pirmais komponents e literārajā valodā ir izrunājams tikai kā šaurais patskanis”. Šāda divskaņa ei galvenā varianta izruna ir akceptēta arī citos pētījumos, piemēram, A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā”. Tieši tādu izrunu lielākoties dzirdam mutvārdu saziņā (arī TV un radio raidījumos). Arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” piemēram, vietvārdu Freiburga, Leipciga izruna ir dota ar šauru pirmo komponentu.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 26. lpp.
Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne, 1969, 27. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 917. lpp.

Linguistic sectors

Divskaņi Īpašvārdi Šaurais un platais e, ē Svešvārdi Divskaņi Īpašvārdi Svešvārdi Apdzīvoto vietu nosaukumi Īpašvārdi

Kas ir pametums?

Question

Kas ir pametums?

Answer

Pametums – 1. ‘paveikta darbība, rezultāts → pamest; kādā veidā atstāts, arī pazaudēts priekšmets’; 2. ‘zaudējums’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₁sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1986, 245. lpp.

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar priedēkli Vārda skaidrojums

Language consultations: electronic database