Language consultations: electronic database

Valodas praksē nereti acīmredzot no pārējā teikuma atdala ar komatiem līdzīgi iespraudumiem. Tomēr Aina Blinkena minējusi, ka „ar komatiem nav atdalāmi vārdi laikam, varbūt, diemžēl, droši vien, acīmredzot, kas mūsdienu latviešu literārajā valodā ieguvuši nepārprotamu modālu nozīmi. Bet Vilnis diemžēl varēja diezgan maz. Veide jūru droši vien pazīst labāk nekā mēs visi kopā”.
Šie vārdi izsaka vērtējumu un uzskatāmi par partikulām, kuras ar komatiem no pārējā teksta nav atdalāmas.

Noteiktie īpašības vārdi (piemēram, mīļais draugs, mīļā draudzene) pēc vajadzības var tikt lietoti vokatīvā, turklāt šajā locījumā tiem ir divējādas vārdformas.
Ja lietvārdu vokatīvā lieto ar nominatīva galotni, tad atkarīgajam īpašības vārdam ir noteiktā nominatīva galotne: labais dēls! mīļā māte! Tā tas vienmēr ir daudzskaitlī: mīļie cilvēki!
Ja lietvārdam vienskaitļa vokatīvā ir vai nu ar akuzatīvu sakritusi, vai bezgalotnes forma, tad no tā atkarīgu īpašības vārdu lieto vai nu ar noteikto nominatīva, vai akuzatīva galotni: mīļais puisīt! vai mīļo puisīt! mīļā māsiņ! vai mīļo māsiņ! Piemēram: Pagaidiet, jaunais draugs! Jauno cilvēk, vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā jūs to domājat? (M. Zīverts)

Pareizi: Bet ja nu uznāk sals?

Ja nosacījuma saiklis ja ievada tā sauktos dubitatīvos jautājuma teikumus, kuros izteikta kāda iespējama varbūtība un šaubas, tad nosacījuma saiklis no sakārtojuma saikļa bet vai un nav atdalāms, piemēram:
Bet ja nu viņš atnāk vēlāk?
Un ja uznāk lietus?

Savukārt, ja saiklis bet vai un ievada teikumu, aiz kura seko ja ievadīts palīgteikums, šis palīgteikums atdalāms ar komatu no abām pusēm:
Bet, ja cilvēkam ir vajāšanas mānija, tad neviens viņam nelīdzēs.
Un, ja viņš negribēs nākt, svinības būs jāatceļ!

Pareizi ir abi varianti, to vienīgā jēdzieniskā atšķirība ir bojājuma pakāpe.

Vārds bojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda bojāt un kura nozīme ir ‘padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu’, savukārt vārds iebojāts ir ciešamās kārtas pagātnes lokāmais divdabis, kuru veido no darbības vārda iebojāt un kura nozīme ir ‘mazliet, arī vietumis sabojāt’.

Prievārdisko savienojumu bez maksas lieto apstākļa funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro darbības vārdu:
pārbaude ir bez maksas;
ieeja ir bez maksas;
tīmekļvietnē skaties filmas bez maksas.
Savukārt vārdu bezmaksas lieto apzīmētāja funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro lietvārdu:
bezmaksas pārbaude;
bezmaksas ieeja;
tīmekļvietnē pieejamas bezmaksas filmas.