Valodas konsultācijas

Kā izrunāt vārdus vērt, svērt, bērt, ķert, dzert vienkāršajā tagadnē – ar šauro vai plato patskani e?

Question

Kā izrunāt vārdus vērt, svērt, bērt, ķert, dzert vienkāršajā tagadnē – ar šauro vai plato patskani e?

Answer

Ir pieļaujami izrunas paralēlvarianti ar šauro un plato e atsevišķu pirmās konjugācijas darbības vārdu (piemēram, vērt, svērt, bērt, ķert, dzert) īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. personas formā, kā arī vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas formā – (es) veru, sveru, beru, ķeru, dzeru; (viņš, viņa, viņi, viņas) ver, sver, ber, ķer, dzer. Izruna ar plato patskani e nebūtu ieteicama.

Sources

VVC LVEK 12.03.2014. sēdes protokola Nr. 33 2. §.
VVC LVEK 09.09.2015. sēdes protokola Nr. 44 2. §.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Šaurais un platais e, ē Nenoteiksme Pirmā konjugācija Vienkāršā tagadne

Kā pareizi izrunāt vārdu debesu – ar šauro vai plato patskani e?

Question

Kā pareizi izrunāt vārdu debesu – ar šauro vai plato patskani e?

Answer

Vārdu debesu var izrunāt divējādi – gan ar šauro, gan plato patskani e.

Daudzskaitļa ģenitīvā sestās deklinācijas lietvārda formā debesu izruna laika gaitā ir mainījusies. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir norādīts, ka formā debesu jālieto platā skaņa (pēc pozīcijas). A. Lauas „Latviešu literārās valodas fonētikā” teikts, ka praksē šajā formā bieži tiek lietots šaurais patskanis pēc analoģijas ar pārējām locījumu formām. 1970. gadā publicētajos Pareizrakstības komisijas atzinumos par pareizrunu ir doti paralēlvarianti, tie ir fiksēti arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”, kā pirmo minot variantu ar platajiem patskaņiem. Tātad literārās valodas norma mūsdienās pieļauj divējādu izrunu.

Sources

Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika 1. daļa. Atb. red. E. Sokols. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1959, 47. lpp.
Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne, 1969, 113. lpp.
Pareizrakstības komisijas atzinumi par pareizrunu. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 6. laidiens. Atb. red. H. Bendiks. Rīga : Liesma, 1970, 171. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 165. lpp.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Šaurais un platais e, ē Sestā deklinācija Daudzskaitlis Ģenitīvs

Kāds ir centa saīsinājums?

Question

Kāds ir centa saīsinājums?

Answer

Eiropas vienotās valūtas eiro sīkākās vienības – centa – saīsinājums ir c (bez punkta).

Sources

VVC LVEK 08.01.2014. sēdes protokola Nr. 32 5. §
.

Linguistic sectors

Saīsinājumi un abreviatūras Saīsinājumi

Kas ir karčamnieks (t.dz. „Ai, māsiņi, tavu vīru – Kā tas poļu karčamnieks; Būt’ tu manu redzējusi – Kā tas lauka ozoliņš.”)?

Question

Kas ir karčamnieks (t.dz. „Ai, māsiņi, tavu vīru – Kā tas poļu karčamnieks; Būt’ tu manu redzējusi – Kā tas lauka ozoliņš.”)?

Answer

Karčamnieks ir krodzinieks.

Sources

Ruberte, I. Senvārdu vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2012, 102. lpp.

Linguistic sectors

Vārda skaidrojums Apvidvārdi Vecvārdi

Svinības notiks trešdien 4. maijā pulksten 12.00. Kā teikumā liekamas pieturzīmes?

Question

Svinības notiks trešdien 4. maijā pulksten 12.00. Kā teikumā liekamas pieturzīmes?

Answer

Teikumā datums liekams komatos: Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00.

Šajā teikumā ir savrupinājums: īpaši uzsvērts teikuma loceklis vai vārdu savienojums, kam teikumā piešķirta zināma sintaktiska patstāvība un kas runas plūsmā intonatīvi nodalīts. Savrupinājumu rakstos no pārējā teikuma atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Teikumā Svinības notiks trešdien, 4. maijā, pulksten 12.00 datums 4. maijā ir savrupināts laika apstāklis, kas precizē citu laika apstākli, nedēļas dienu trešdien, tāpēc tas no pārējā teikuma atdalāms ar komatiem.

Visbiežāk tiek savrupināti tieši laika un vietas apstākļi. Tie sastopami ikdienišķos tekstos: ielūgumos, reklāmās, afišās utt.

Sources

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 289.–290. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 203.–204. lpp.
Nītiņa, D. Vienkārša teikuma vai salikta teikuma komponentu paplašinājumi (paplašinātājas struktūras). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 814.–815. lpp.

Linguistic sectors

Savrupinājumi Apstāklis

Language consultations: electronic database