Language consultations: electronic database

• VVC LVEK 16.11.2011. sēdes protokols Nr. 15.

Burts U apzīmē jauniešu komandu vecumposmu (no angļu vārda under ‘zem’).

Tas nozīmē, ka attiecīgajā izlasē drīkst piedalīties tikai tie jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgajā apzīmējumā norādīto vecumu, piemēram, 16, 17, 18 utt. gadus. Sporta praksē gan nereti vecumgrupu ierobežojumus saista ar noteiktu dzimšanas gadu, nevis reālo vecumu kādu sacensību norises brīdī, tāpēc samērā bieži vērojama neatbilsme starp jauniešu komandas nosaukumā saistījumā ar burtu U norādīto vecumu un šīs komandas spēlētāju patieso vecumu.

• Bankavs, A. Vienburta vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 113. lpp.

Vārdā rajons pieļaujama divējāda izruna – gan ar garu patskani [ō], gan divskani [uo].

Tā kā literārajā valodā ar vienu burtu o tiek apzīmētas trīs dažādas fonēmas (īss patskanis [o], garš patskanis [ō] un divskanis [uo]), tad izrunā nereti ir vērojamas svārstības. Daļai svešvārdu ar Zinātņu akadēmijas Pareizrakstības komisijas lēmumu (1985. gada 7. februārī) ir atļauti izrunas paralēlvarianti: gan ar garu patskani, gan ar divskani. Šie vārdi ir fiksēti „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” un citos normatīvos avotos.

Šāda divējāda izruna pieļaujama internacionālismos rajons, talons, balkons, balons, barons, buljons, citrons, kupons, patrona (pirmajā vietā vārdnīcā ir dots ieteicamais variants, respektīvi, izruna ar garo patskani [ō]).

• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 30. lpp.

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 105. lpp.

Pareizi ir abi varianti. Vārdi žāvēt un kaltēt ir sinonīmi.

Žāvēt – ‘ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī kaltēt’. Piemēram, žāvēti āboli, žāvētas sēnes, žāvētas aprikozes. Kaltēt – ‘ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu’. Piemēram, kaltēti augļi. Kā liecina vārdnīcas skaidrojums, minētie vārdi ir sinonīmi.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 686. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 111. lpp.