Language consultations: electronic database

Kā pareizi: susurs vai susuris?

Latviešu literārajā valodā pareizā forma ir susuris.

Latviešu valodas pareizrakstības normām atbilst forma susuris. Vārds susuris ir 2. deklinācijas lietvārds ar galotni -is, šo formu redzam arī susuru sugu nosaukumos: lielais susuris, mazais jeb lazdu susuris, meža susuris.
Latviešu valodā sastopami lietvārdi gan ar beigu daļu -urs – čiekurs, pumpurs, ņieburs –, gan -uris – puduris, puzuris, susuris.
Valodas praksē 1. deklinācijas lietvārds susurs sastopams ļoti bieži, tostarp arī deminutīva formā susuriņš, tātad ir vērojamas deklināciju formu svārstības.

• Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 774. lpp.
• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 7₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1991, 289. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: susuris
• Latviešu valodas vārdnīcu serveris: susurs
• Smiltniece, G. Lietvārds (substantīvs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 360.–361. lpp.

Kādos gadījumos, rakstot citvalodu dubultuzvārdus, nelieto defisi?

Defisi neliek dubultuzvārdos, kuros otrs uzvārds sākas ar palīgvārdu da, de(l), di, du(š), d', de, van, fon u. tml.

Piemēram, Anna de Butkeviča-Mirska, Klotilde van der Stūla-Vollebeka; bet Anna Mirska de Butkeviča, Klotilde Vollebeka van der Stūla; Mežs da Silva, Mirskis de Vaškevičs, Gulbis del Potro, Kļaviņš di Kaprio, Vanags du Pintu, Rozītis duš Santušs, Liepiņš d’Artanjans.

• VVC LVEK 05.03.2008. sēdes protokols Nr. 10.
• VVC LVEK 23.04.2008. sēdes protokols Nr. 11.
• VVC LVEK 12.06.2013. sēdes protokola Nr. 28 2 §.

Kas ir melanža?

• Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 460. lpp.

Kā pareizi: es jūtos daudz maz droši vai es jūtos daudzmaz droši?

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 274. lpp.
• Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība. Lokāmās vārdšķiras. K. Pokrotniece. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2002, 285. lpp.
• Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 414.–415. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: daudzmaz

Kāpēc mākslas filmas tagad dēvē par spēlfilmām?

Kā norādījuši Nacionālā kino centra speciālisti, jauntermins spēlfilma ir precīzāks, jo spēlfilmas pamatā ir aktierspēle, nevis māksla.

20. gs. 90. gadu sākumā, pateicoties režisora un Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora A. Krieva iniciatīvai, termini mākslas filma un aktierfilma tika aizstāti ar terminu spēlfilma, kuram tuvākais ir vācu valodas termins Spielfilm. Aktierfilma, aktierkino – tas ir apzīmējums, kuru Latvijas kino profesionāļi sāka lietot 20. gs. 70. gados, vairoties no pretenciozā un citus kinoveidus diskriminējošā apzīmējuma mākslas filma. Apzīmējumā izcelta, iespējams, būtiskākā atšķirīgā iezīme – šādā filmā darbojas aktieris, t. i., persona, kas tēlo noteiktu lomu.

• Pērkone, I. Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture. Rīga : Mansards, 2011, 410. lpp.