Language consultations: electronic database

Atbilstoši mūsdienu leksikas lietojumam šo vārdu var lietot ar nozīmi ‘skaidri, nepārprotami’.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” un „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārdam viennozīmīgs (kā īpašības vārdam) un viennozīmīgi (kā apstākļa vārdam) norādītas divas nozīmes – 1. ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks’; 2. ‘skaidrs, nepārprotams, arī tiešs’. 20. gs. 90. gados vārds viennozīmīgs  ar nozīmi ‘skaidrs, nepārprotams’ tika uzskatīts par tiešu pārcēlumu no krievu valodas, tāpēc, piemēram, „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīta tikai nozīme ‘tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību)’. Piemēram, viennozīmīgi vārdi.  Taču mūsdienās šī izpratne ir mainījusies.

• Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 447. lpp.
• Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 1172. lpp.
• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

• Skujiņa, V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999, 91. lpp.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: nīderlandieši.
• Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā

Pareizi ir mazgātava.

Ar izskaņu -tuve atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) pirmās konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, braukt – brauktuve, kalt – kaltuve. Ar izskaņu -tava savukārt atvasina lietvārdus no divzilbju vai vairākzilbju, tātad otrās un trešās konjugācijas, darbības vārdiem, piemēram, adīt – adītava, frizēt – frizētava, mazgāt – mazgātava.

• Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 84. lpp.
• Vulāne, A. Vārddarināšana. Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 241. lpp.