Language consultations: electronic database

Itin bieži pulksteņa laika pierakstā starp stundas un minūšu rādītāju cipariem tiek lietots kols, par ieganstu tam minot elektronisko ierīču laikrāžu iestatījumus, jo kols lietots datoros, digitālajos pulksteņos, tālruņos utt. Šāds pieraksts latviešu valodā nav korekts, jo kolam ir pavisam citas funkcijas. Starp stundas, minūšu un sekunžu rādītāju cipariem ir liekams punkts:
tikšanās norunāta pulksten 12.00;
skrējējs finišēja tieši pulksten 14.25.30.

Reizēm jautāts: vai tad, ja līdzās datuma saīsinātajam pierakstam jānorāda arī pulksteņa laiks, pēdējā nedrīkstētu lietot kolu, lai tos atšķirtu, piemēram, 02.02.2022. 02:00? Arī šādā pierakstā nav iemesla atteikties no punkta starp stundu un minūšu rādītājiem, jo pieraksta formāts atspoguļo ierasto datuma un pulksteņa laika norādi – vispirms tiek nosaukts datums, pēc tam pulksteņa laiks –, tātad nerodas šaubas par to, kas ar ciparu grupām tiek apzīmēts.

Pareizi ir gan Ingusa motocikls, gan Ingus motocikls. Ir jāzina, kā priekšvārdu raksta nominatīvā.

Priekšvārds Ingus ir trešās deklinācijas lietvārds (ar galotni -us vienskaitļa nominatīvā), un tā galotne vienskaitļa ģenitīvā ir tāda pati kā nominatīvā, tātad – Ingus motocikls. Priekšvārds Inguss ir pirmās deklinācijas lietvārds (ar galotni -s vienskaitļa nominatīvā), un tā galotne vienskaitļa ģenitīvā ir -a, tātad – Ingusa motocikls.

Komats saikļa gan – gan pirmās daļas priekšā divdabja teicienā ir liekams.

„Latviešu interpunkcijas” vecākajā izdevumā teikts, ka šādos gadījumos „pirmā saikļa komponenta priekšā komats divdabja teiciena atdalīšanai nav vajadzīgs, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs”, piemēram, Tādēļ koksnes taupīšanas princips jāievēro gan cērtot kokus cirsmās, gan kokapstrādes uzņēmumos, gan rūpējoties par kokmateriālu kalpošanas laika pagarināšanu.
Savukārt jaunākajā „Latviešu interpunkcijas” izdevumā norādīts: „Ja divdabja teicieni saistīti ar pāru saikļiem vai divkāršiem saikļiem nevis – bet, ne – bet gan, ne tikai – bet arī, vai nu – vai, gan – gan u. tml., komats divdabja teiciena atdalīšanai vajadzīgs arī saikļa pirmās daļas priekšā, jo saiklis reizē funkcionē kā divdabja teiciena piesaistītājs un atdalītājs. Piemēram, Karadienestā viņš aizgāja, nevis tikai pienākuma izpildīdams, bet viņš bēga (B. Saulītis); Dziediet, ne viņam aizejot, bet jums paliekot (I. Ziedonis).
Tas liecina, ka laika gaitā mainās ne tikai leksikas, bet arī pieturzīmju lietošanas norma.

Tikšanās ir norunāta pulksten desmitos.

Latviešu literārajā valodā ir lietvārds pulkstenis:
pulkstenis ir desmit,
kabinetā ir jauns pulkstenis;
kā arī apstākļa vārds pulksten:
tikšanās ir norunāta pulksten desmitos;
pulksten piecos mēs beigsim darbu.

Latviešu literārajā valodā ir otrās deklinācijas lietvārds pulkstenis (ar galotni -is), kā arī apstākļa vārds pulksten.
Valodas praksē nereti otrās deklinācijas lietvārda pulkstenis vietā tiek lietots pirmās deklinācijas lietvārds pulkstens. Iespējams, tas arī ietekmējis aplamās formas pulkstens lietojumu apstākļa vārda pulksten vietā.

Vārdam atgriezt ir vairākas nozīmes, taču nozīme ‘atdot atpakaļ’ vārdnīcās nav fiksēta. Ar nozīmi ‘atdot’ vārdu nav ieteicams lietot.

Atgriezt – 1. ‘griežot (to, kam ir vītnes), attaisīt, padarīt vaļīgu, vaļīgāku; atskrūvēt’. Piemēram, atgriezt ūdens krānu. Atgriezt skrūvi, uzgriezni; 2. ‘pagriezt, pavērst atpakaļ’. Piemēram, atgriezt galvu, dzirdot saucienu; 3. ‘panākt, ka atgriežas (kur)’. Piemēram, atgriezt govis atpakaļ aplokā.; 4. ‘no jauna ieviest (to, kas bijis), panākt, ka iestājas no jauna’. Piemēram, veltīgi censties atgriezt bijušo.
Vārds atgriezt ar nozīmi ‘atdot atpakaļ’, kas atbilst krievu vārdam вернуть, latviešu valodā nav ieteicams. Atdot atpakaļ izlasīto grāmatu bibliotēkā, nevis atgriezt. Atdosim naudu atpakaļ laikus, nevis atgriezīsim. Fotogrāfiju sūtīs atpakaļ, nevis atgriezīs atpakaļ.