Language consultations: electronic database

Pareizi ir gan Ingusa motocikls, gan Ingus motocikls. Ir jāzina, kā priekšvārdu raksta nominatīvā.

Priekšvārds Ingus ir trešās deklinācijas lietvārds (ar galotni -us vienskaitļa nominatīvā), un tā galotne vienskaitļa ģenitīvā ir tāda pati kā nominatīvā, tātad – Ingus motocikls. Priekšvārds Inguss ir pirmās deklinācijas lietvārds (ar galotni -s vienskaitļa nominatīvā), un tā galotne vienskaitļa ģenitīvā ir -a, tātad – Ingusa motocikls.

Tikšanās ir norunāta pulksten desmitos.

Latviešu literārajā valodā ir lietvārds pulkstenis:
pulkstenis ir desmit,
kabinetā ir jauns pulkstenis;
kā arī apstākļa vārds pulksten:
tikšanās ir norunāta pulksten desmitos;
pulksten piecos mēs beigsim darbu.

Latviešu literārajā valodā ir otrās deklinācijas lietvārds pulkstenis (ar galotni -is), kā arī apstākļa vārds pulksten.
Valodas praksē nereti otrās deklinācijas lietvārda pulkstenis vietā tiek lietots pirmās deklinācijas lietvārds pulkstens. Iespējams, tas arī ietekmējis aplamās formas pulkstens lietojumu apstākļa vārda pulksten vietā.

Sarunas var organizēt, rīkot, ir iespējams veikt domu apmaiņu utt. Arī uzskaiti labāk ir kārtot, nevis vest.

Vārdu savienojumu vest sarunas ir pieļaujams lietot starptautiskajās attiecībās, kad ar kādas valsts pārstāvjiem jāpanāk vienošanās.
Arī jurisprudencē var vest lietu (arī prāvu) ar nozīmi ‘aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās’. Šajos gadījumos vārdnīcā nav nekādu norāžu par šo vārdu savienojumu nevēlamu lietojumu.

Var rakstīt gan vārdadiena, gan vārda diena.

Divos vārdos jēdziens vārda diena rakstāms tad, ja ar to apzīmējama diena, kad kalendārā ierakstīts attiecīgā cilvēka vārds. Piemēram, tā ir Annas vārda diena, t.i., šajā dienā vārda diena ir Annām. Vārdadiena vienā vārdā rakstāma, ja ar to apzīmēta attiecīgā godadiena. Piemēram, apsveikt cilvēku (Annu) vārdadienā. Praksē šīs jēdzieniskās nianses ir grūti nošķiramas, tāpēc arī rakstība nav stingri normējama.

Vārdam vīza ir divas nozīmes: 1. ‘dokumenta uzraksts, kas apstiprina tā patiesumu, piešķir tam spēku vai nosaka tā turpmāku virzību’; 2. ‘atzīme pasē, ka atļauts iebraukt valstī, no tās izbraukt vai to šķērsot’.