Question
Komikss vai komiks?
Answer
Pareizi ir komikss.
Linguistic sectors
Language consultations: electronic database
Questions
Komikss vai komiks?
Grafiti vai grafīti?
Question
Grafiti vai grafīti?
Answer
Pareizi ir grafiti.
Šis vārds ir vīriešu dzimtes nelokāmais lietvārds ar abiem īsajiem patskaņiem i un otrās zilbes uzsvaru.
Šis vārds ir vīriešu dzimtes nelokāmais lietvārds ar abiem īsajiem patskaņiem i un otrās zilbes uzsvaru.
Linguistic sectors
Hohoba, jojoba vai džodžoba?
Question
Hohoba, jojoba vai džodžoba?
Answer
Pareizi ir hohoba (ar otrās zilbes uzsvaru).
Linguistic sectors
Cepjamais vai cepamais šķiņķis?
Question
Cepjamais vai cepamais šķiņķis?
Answer
Pareizi ir cepamais šķiņķis.
Ar izskaņu -amais darina lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabi. Divdabi darina no tagadnes celma (cep-u). Tātad pareizais variants ir cepamais šķiņķis. Lokāmajiem ciešamās kārtas tagadnes divdabjiem ir arī noteiktās galotnes – kā šajā gadījumā.
Ar izskaņu -amais darina lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabi. Divdabi darina no tagadnes celma (cep-u). Tātad pareizais variants ir cepamais šķiņķis. Lokāmajiem ciešamās kārtas tagadnes divdabjiem ir arī noteiktās galotnes – kā šajā gadījumā.
Kā pareizi atveidot norvēģu īpašvārdus ar burtkopu rs, piemēram, Andersen?
Question
Kā pareizi atveidot norvēģu īpašvārdus ar burtkopu rs, piemēram, Andersen?
Answer
Burtkopu rs var atveidot divējādi – atbilstoši izrunai vai nu ar rs, vai š. Tātad vai nu Andersens, vai Andešens.
Latviešu valodas aģentūra, atveidojot norvēģu īpašvārdus latviešu valodā, pamatojas uz 2003. gadā apgāda „Norden AB” izdoto grāmatu „Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā”, ko lietošanai praksē ir ieteicis Valsts valodas centrs. Norvēģu īpašvārdu atveides noteikumus šajā avotā ir izstrādājis norvēģu valodnieks Snorre Karkonens-Svensons (Snorre Karkkonen-Svensson). Norvēģu uzvārdu Andersen autors atveidojis Andešons/Andešsons. Taču Latviešu valodas aģentūras praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki norāda uz uzvārda Andersen izrunu pretēji autora piedāvātajiem atveides variantiem, proti, Andersens. Šajā jautājumā padoms lūgts norvēģu valodniekam Dr. art. (ar specializāciju valodniecībā) Sturlam Bergam-Olsenam (Sturla Berg-Olsen): „Burtkopu rs dažādās norvēģu izloksnēs izrunā dažādi. Austrumu un Ziemeļnorvēģijā to izrunā apmēram kā [š], Rietumnorvēģijā daudzviet abas skaņas tiek izrunātas atsevišķi, tātad [rs]. Jāpiebilst, ka pati fonēma /r/ arī tiek izrunāta dažādi; lielākajā Norvēģijas daļā to izrunā kā alveolāru skaņu, bet dienvidos un rietumos tā daudz kur ir uvulāra vai velāra frikatīva. Tāpēc arī uzvārdus, tāpat kā citus vārdus, kur ir burtkopa rs, izrunā dažādi. Tādos uzvārdos kā Andersen, Kristoffersen, Pedersen un Pettersen burtkopu rs vietām izrunā [š], vietām (t. i., Norvēģijas rietumos) [rs]. Tā kā norvēģu valodā nav oficiālās runas normas (taču ir divas rakstu valodas normas), nav iespējams apgalvot, ka viena izruna ir „pareiza”, bet otra – „nepareiza”. Grāmatas „Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā” 140. un 160. lpp. tiek norādīts, ka, lai gan šīs burtkopas izruna ir dažāda, personvārdu transkripcijā tā jāatveido ar [š]. Vietvārdos tiek pieļautas atkāpes gadījumos, kad vietējā izruna ir [rs]. Viens tāds piemērs ir apdzīvotā vieta Ørsta, kas „Norden AB” izdotajā grāmatā (212. lpp.) tiek transkribēta kā Ersta (nevis Ešta). Pamatojoties uz pieļaujamajām atkāpēm vietvārdos, analoģiska atkāpe iespējama arī personvārdu atveidē – proti, burtkopu rs var transkribēt rs, ja konkrētā persona savu (uz)vārdu izrunā ar [rs], nevis [š]. Tādējādi viens un tas pats (uz)vārds varētu tikt atveidots dažādi.”
Sources
- Vigeland, B. Dialekter i Norge. Målmerker med språkhistoriske forklaringer. Oslo : Universitetsforlaget, 1981, 92. lpp.
- Skjekkeland, M. Dialektar i Noreg. Tradisjon og fornying. Kristiansand : Høyskoleforl, 2005, 365.–368. lpp.
- Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Zin. red. O. Bušs, red. I. Kačevska. Rīga : Norden AB, 2003, 231. lpp.