Language consultations: electronic database

• Pasta indeksa meklēšana
• Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Atb. red. V. Skujiņa. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2007, 257. lpp.

Burtkopu rs var atveidot divējādi – atbilstoši izrunai vai nu ar rs, vai š. Tātad vai nu Andersens, vai Andešens.

Latviešu valodas aģentūra, atveidojot norvēģu īpašvārdus latviešu valodā, pamatojas uz 2003. gadā apgāda „Norden AB” izdoto grāmatu „Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā”, ko lietošanai praksē ir ieteicis Valsts valodas centrs. Norvēģu īpašvārdu atveides noteikumus šajā avotā ir izstrādājis norvēģu valodnieks Snorre Karkonens-Svensons (Snorre Karkkonen-Svensson). Norvēģu uzvārdu Andersen autors atveidojis Andešons/Andešsons. Taču Latviešu valodas aģentūras praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki norāda uz uzvārda Andersen izrunu pretēji autora piedāvātajiem atveides variantiem, proti, Andersens. Šajā jautājumā padoms lūgts norvēģu valodniekam Dr. art. (ar specializāciju valodniecībā) Sturlam Bergam-Olsenam (Sturla Berg-Olsen): „Burtkopu rs dažādās norvēģu izloksnēs izrunā dažādi. Austrumu un Ziemeļnorvēģijā to izrunā apmēram kā [š], Rietumnorvēģijā daudzviet abas skaņas tiek izrunātas atsevišķi, tātad [rs]. Jāpiebilst, ka pati fonēma /r/ arī tiek izrunāta dažādi; lielākajā Norvēģijas daļā to izrunā kā alveolāru skaņu, bet dienvidos un rietumos tā daudz kur ir uvulāra vai velāra frikatīva. Tāpēc arī uzvārdus, tāpat kā citus vārdus, kur ir burtkopa rs, izrunā dažādi. Tādos uzvārdos kā Andersen, Kristoffersen, Pedersen un Pettersen burtkopu rs vietām izrunā [š], vietām (t. i., Norvēģijas rietumos) [rs]. Tā kā norvēģu valodā nav oficiālās runas normas (taču ir divas rakstu valodas normas), nav iespējams apgalvot, ka viena izruna ir „pareiza”, bet otra – „nepareiza”. Grāmatas „Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā” 140. un 160. lpp. tiek norādīts, ka, lai gan šīs burtkopas izruna ir dažāda, personvārdu transkripcijā tā jāatveido ar [š]. Vietvārdos tiek pieļautas atkāpes gadījumos, kad vietējā izruna ir [rs]. Viens tāds piemērs ir apdzīvotā vieta Ørsta, kas „Norden AB” izdotajā grāmatā (212. lpp.) tiek transkribēta kā Ersta (nevis Ešta). Pamatojoties uz pieļaujamajām atkāpēm vietvārdos, analoģiska atkāpe iespējama arī personvārdu atveidē – proti, burtkopu rs var transkribēt rs, ja konkrētā persona savu (uz)vārdu izrunā ar [rs], nevis [š]. Tādējādi viens un tas pats (uz)vārds varētu tikt atveidots dažādi.”

• Vigeland, B. Dialekter i Norge. Målmerker med språkhistoriske forklaringer. Oslo : Universitetsforlaget, 1981, 92. lpp.
• Skjekkeland, M. Dialektar i Noreg. Tradisjon og fornying. Kristiansand : Høyskoleforl, 2005, 365.–368. lpp.
• Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Zin. red. O. Bušs, red. I. Kačevska. Rīga : Norden AB, 2003, 231. lpp.

Precīzs nosaukums ir Laimas borelioze.

Jautājums par slimības nosaukumu ik pa laikam kļūst aktuāls, arī komentāri par to presē ir bijuši. Piemēram, profesore B. Rozentāle 2006. gada 5. maijā laikrakstā „Diena” skaidrojusi: „Šī infekcijas slimība pirmo reizi aprakstīta ASV Laimas pilsētā, tādēļ pēc šīs pilsētas nosaukuma latviski to pieņemts saukt par Laimas, nevis Laima slimību. Līdzīgi kā Ebolas vīruss vai Rietumnīlas drudzis (pēc vietas nosaukuma).Tikai kādu laiku vēlāk atklāja Laimas slimības ierosinātāju – borēliju, ko nosauca šīs baktērijas atklājēja Burgdorfera vārdā. [..] Sabiedrības veselības aģentūras slimību klasifikatorā [..] lietots nosaukums – Laimas borelioze.”

„Jaunajā eponīmu vārdnīcā” atrodams cits skaidrojums: „Laima slimība, Laima borelioze – infekcija, ko izraisa baktērija borēlija, kuru pārnēsā ērces. No Laimas pilsētas (Lyme, ASV, Konektikutas štatā) nosaukuma.” Tieši tāpēc, neiedziļinoties precīzā pilsētas nosaukuma atveidē un, iespējams, izvairoties no latviešu valodā mulsinošā Laimas vārda, plaši tiek lietots otrs slimības nosaukums Laima borelioze.

LZA Terminoloģijas komisijas un Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Dr.habil. med. prof. M. Baltiņš paskaidroja: precīzs un pareizs nosaukums ir Laimas borelioze. Profesors gan atzina, ka patlaban arvien populārāks kļūst saliktenis laimborelioze. Iespējams, tieši tāpēc, ka rakstītāji nav pārliecināti par ģenitīva formu vārdkopterminā: Laima borelioze vai Laimas borelioze.

Mazās ASV pilsētas nosaukuma Lyme precīzs un pareizs atveidojums latviešu valodā patiešām ir Laima, ģenitīva locījumā – Laimas.

Slimība nav nosaukta senlatviešu dievības vārdā, taču dažkārt valodā šādas sakritības ir iespējamas.

• Bankava, B. Jaunā eponīmu vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2012, 93. lpp.

• VVC LVEK 14.01.2015. sēdes protokola Nr. 39 1. §.