Valodas konsultācijas

Vai mastā plīv sarkan balt sarkanais, sarkan-balt-sarkanais vai sarkanbaltsarkanais karogs?

Question

Vai mastā plīv sarkan balt sarkanais, sarkan-balt-sarkanais vai sarkanbaltsarkanais karogs?

Answer

Mastā plīv sarkanbaltsarkanais karogs.

Salikteņi ir radušies, vairākus patstāvīgus vārdus savienojot vienā vārdā. Krāsu toņu nosaukšanai nereti lietoti salikteņi, kuros savienoti divi komponenti, piemēram, dzeltenpelēks, sarkanmelns, zaļdzeltens. Retāk sastopami arī tādi salikteņi, kuros savienoti trīs patstāvīgi vārdi, piemēram, zaļbaltzilais lībiešu karogs, sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs.

Sources

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: sarkanbaltsarkans
Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 703. lpp.
Roze, A. Krāsu nosaukumi: lingvistiskais aspekts latviešu valodā. Promocijas darbs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2005, 159. lpp.

Linguistic sectors

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Īpašības vārds Salikteņi

Kā pareizi: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo vai tramvajs bija pilns, tā kā nācās gaidīt nākamo?

Question

Kā pareizi: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo vai tramvajs bija pilns, tā kā nācās gaidīt nākamo?

Answer

Pareizi ir: tramvajs bija pilns, tā ka nācās gaidīt nākamo.

Saiklis tā kā ir cēloņa saiklis, un tas ievada cēloņa apstākļa palīgteikumu, kurš atrodas virsteikuma priekšā:
Tā kā šodien ir auksts laiks, jāsaģērbjas silti.
Saiklis tā ka ir seku saiklis, un tas ievada seku palīgteikumu, kurš atrodas aiz virsteikuma:
Šodien ir auksts laiks, tā ka jāsaģērbjas silti.

Sources

Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 664., 665.–666., 866., 871.–872. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 197. lpp.

Linguistic sectors

Īsie patskaņi Garie patskaņi Seku palīgteikums Cēloņa apstākļa palīgteikums

Pārcelt nākamajā klasē vai uz nākamo klasi?

Question

Pārcelt nākamajā klasē vai uz nākamo klasi?

Answer

Latviešu valodā skolēnus gan pārceļ nākamajā klasē, gan uz nākamo klasi.

20. gs., iespējams, pamatojoties uz J. Endzelīna ieteikumiem, par vairāk ieteicamu tika uzskatīta pārcelšana nākamajā (vai otrajā, trešajā u.tml.) klasē, taču mūsdienu valodas lietojumā šādi ierobežojumi vairs netiek ņemti vērā.

Sources

Profesora Endzelīna atbildes. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli 1933–1942. 3., elektroniskais izdevums. P. Kļaviņa priekšv. un rādītāji. Rīga : Eraksti, 2008, 84. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Linguistic sectors

Prievārdi ar akuzatīvu Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt lasīt lekciju?

Question

Vai latviešu literārajā valodā ir pareizi teikt lasīt lekciju?

Answer

Latviešu valodā lasīt lekciju ir stabils un saprotams vārdu savienojums, kura nozīme izriet no katra atsevišķā vārdkopas komponenta semantikas.

Viena no vārda lasīt nozīmēm ir ‘paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)’.

Sources

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 603. lpp.

Linguistic sectors

Nenoteiksme Pārejošie darbības vārdi Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Rudenī iestādījām ēčus – ko nozīmē apvidvārds ēcis?

Question

Rudenī iestādījām ēčus – ko nozīmē apvidvārds ēcis?

Answer

Vārds ēcis ir viens no vārdu kadiķis, paeglis sinonīmiem.

Vārds ēcis (arī ērcis) ir apvidvārds, kuram ir divas nozīmes:
'kadiķis, paeglis' – mēs iestādījām vairākus ēčus;
'strīdīgs cilvēks' – šis apmeklētājs ir īsts ēcis.

Vārdu kadiķis un paeglis sinonīmu rindā ir vairāki apvidvārdi:
ēcis, ērcesis, ērcis, ērķis, paegle.

Sources

Mīlenbahs. K. K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca = Lettisch-deutsches Wörterbuch / rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sēj. Rīga : Izglītības ministrija; Kultūras fonds, 1923, 572. lpp.
Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. E. Grīnberga, O. Kalnciems, G. Lukstiņš u. c. Rīga : Avots, 2002, 267. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: kadiķis
Ēdelmane, I., Ozola, Ā. Latviešu valodas augu nosaukumi. Rīga : Augsburgas institūts, 2003, 253. lpp.
Endzelīns, J., Hauzenberga, E. Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. I sējums. Rīga : Kultūras fonds, 1934, 371. lpp.
Zilgalve, E. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 15. Atb. red. I. Lokmane. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2020, 177. lpp.

Linguistic sectors

Sinonīmi Apvidvārdi Sugasvārdi

Language consultations: electronic database