- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 175. lpp.
Language consultations: electronic database
Vietvārdi neatkarīgi no to sugasvārdiskās nozīmes rakstāmi ar lielo sākumburtu. Tā kā Brisele ir vietvārds, nav pamata nosaukumā Briseles kāposti vārdu Brisele rakstīt ar mazo sākumburtu. Ir īpašvārdi, kuri latvieši valodā ir tiktāl apelativējušies (zaudējuši īpašvārdu nozīmi), ka tos vairs neraksta ar lielo sākumburtu, tāda, piemēram, ir visiem labi zināmā alpu vijolīte. Par Briseles kāpostiem patlaban to gan vēl nevar teikt.
Konkrētajā teikumā būtu vēlams mainīt vārdu kārtību, lai vārds dzīvība tiktu lietots vienskaitlī: katastrofā dzīvību zaudēja 77 cilvēki. Taču ir iespējams pateikt arī: avārija paņēma daudz dzīvību, ar to domājot, ka daudzi cilvēki, zaudējot savu dzīvību, aizgāja bojā.
Dzīvība vsk. – ‘cilvēku, dzīvnieku un augu bioloģiskā eksistēšana (no to rašanās līdz nāvei)’. Piemēram, izglābt, apdraudēt dzīvību. Riskēt ar dzīvību. Atdot dzīvību par dzimteni. Dzīvības apdrošināšana. Vārds dzīvība pārsvarā tiek lietots vienskaitlī. Dažkārt jau tiek runāts, ka kaķim ir vairākas dzīvības, arī datorspēlēs izmanto jēdzienu vairākas dzīvības utt. Pēdējos gados latviešu valodā ir vērojamas būtiskas izmaiņas lietvārdu skaitļa formu lietojumā. „Daudzi atvasinājumi ar -ība, [..], kā arī abstraktu nojēgumu apzīmējumi, kuri latviešu valodniecībā tika uzskatīti par tradicionāliem vienskaitliniekiem un kuru lietojums daudzskaitlī tika kvalificēts kā novirze no literārās valodas normas, mūsdienās zaudē savu vienskaitlinieka statusu un tiek lietoti daudzskaitlī vai pat tikai daudzskaitlī: apdraudējumi, izaicinājumi, neatkarības, draudzības, izglītības, pieredzes, riski, politikas.”
- Latviešu valodas gramatika: koncepcija, prospekts, atsevišķu nodaļu pirmvarianti, diskusijas materiāli. Atb. red. I. Jansone. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2008, 170. lpp.
- Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 269. lpp.
- Ceplītis, L., Miķelsone, A., Porīte, T., Raģe, S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 2007, 38. lpp.
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: abonements
- Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone, Dz. Dāvidsone, A. Cebura. Rīga : Avots, 2019, 11. lpp.
Hotelis – ‘viesnīca’. Piemēram, jauns un moderns hotelis. Dzīvot pieczvaigžņu hotelī. Vārda cilme: no franču hôtel.
Hostelis – ‘lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca’. Vārda cilme: no angļu hostel.
