Language consultations: electronic database

Saskaņā ar pašreizējām normām Igaunijas pilsētas Viljandi nosaukuma pareizā atveide latviešu valodā ir Viljandi, taču praksē lietoti gan varianti Vilande, gan Vīlande.

Šīs pilsētas nosaukuma atveidē latviešu valodā bijušas svārstības. Vietvārda atveides varianti – Viljandi, Viljande, Vilande – minēti jau 1960. gadā publicētajos igauņu īpašvārdu atveides noteikumos. Pēc senākas tradīcijas latviešu valodā pastāv arī variants Vīlande, ko redzam, piemēram, Vīlandes ielas nosaukumā.

• Raģe, S. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. I. Igauņu valodas personvārdi. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1960, 50. lpp.
• Lielais pasaules atlants. Galv. red. J. Turlajs. Rīga : SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2008, 368. lpp.

• Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
• Latviešu literārās valodas vārdnīca

Vārds gerbera izrunājams ar šauro patskani e.

„Latviešu literārās valodas fonētikā” norādīts: „Internacionālos vārdos neatkarīgi no pozīcijas parasti lieto šauro patskani e, ē, piemēram, perspektīva, termins, termiņš, perpendikulārs, vertikāls, mērs, dekāns, plēnums, serums, medūza, sezona, metropolitēns u. c.” Šaurais patskanis lietojams arī vārdā gerbera: „[..] pašreizējā norma paredz izrunu ar šauro patskani, piemēram, serbi, ferma, ģermāņi, termometrs, gerbera, herbārijs.” Šādi – ar šauro patskani e – vārda izruna norādīta arī „Latviešu valodas pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcā”.

• Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 32. lpp.
• Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 243. lpp.

Salas nosaukums rakstāms Sāremā.

Igauņu valodā rakstītais salas nosaukums Saaremaa saskaņā ar igauņu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā atveidojams Sāremā. Salas nosaukumus Sāmu sala jeb Sāmsala nosaka latviešu valodā izveidojusies vēsturiska tradīcija. K. Karulis to skaidro ar vārda sāmi nozīmi, norādot, ka par vārda cilmi ir atšķirīgi, līdz šim nepierādīti uzskati: 1) vārds saistīts ar nosaukumu somi (suõmi), uzskatot, ka sāmi sākotnēji bijusi kāda Baltijas somu cilts vai Baltijas somu senči, pirmtauta; 2) vārds saistīts ar lībiešu Saarmaa, igauņu Saaremaa ‘Sāmsala’ ar r zudumu aiz gara patskaņa – tātad *sārms > sāms sākotnēji izlokšņu izrunā.

• Karulis, K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. II sēj. Rīga : Avots, 1992, 152. lpp.

Saliktenis spēlfilma izrunājams ar šauro patskani ē.

Nepozicionālie nosacījumi paredz, ka „salikteņu pirmā daļa runājama tāpat kā attiecīgais vārds ārpus salikteņa, piemēram, sētsvidus [sê̦cvidus], vecpilsēta [vȩcpilsēta], sendienas [sȩndienas], degbumba [dȩgbumba], bērzlape [bê̦rzlape], mērvienība [mê̦rvienība], Zemgale [Zȩmgale], Vecpiebalga [Vȩcpiebalga], Ventspils [Vȩncpils].

• Strautiņa, V., Šulce, Dz. Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga : RaKa, 2009, 33. lpp.