Valodas konsultācijas

Kā pareizi saukt „guļošos policistus”?

Question

Kā pareizi saukt „guļošos policistus”?

Answer

„Guļošos policistus” ieteicams saukt par ceļa ātrumvaļņiem.

Šāds apzīmējums lietots „Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD) normatīvajos dokumentos, pašvaldību tīmekļvietnēs un presē (sk. interneta vietnes www.csdd.lv; www.lvceli.lv; www.ventspils.lv; www.nra.lv u.c.), un šis vārdu savienojums arī pakāpeniski nostiprinās oficiālajā saziņā. Publiskajā saziņā „guļošos policistus” sauc dažādi – gan par ātrumu ierobežojošiem vaļņiem un sliekšņiem, gan uz asfalta veidotiem izciļņiem un ātrumvaļņiem.

Sources

Ceļu satiksmes noteikumi, 26.1. Brīdinājuma zīmes.
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Latvijas Valsts ceļi

Linguistic sectors

Salikteņi Termini Vārda skaidrojums Metaforas Vārdu saskaņošana

Cepjamais vai cepamais šķiņķis?

Question

Cepjamais vai cepamais šķiņķis?

Answer

Pareizi ir cepamais šķiņķis.

Ar izskaņu -amais darina lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabi. Divdabi darina no tagadnes celma (cep-u). Tātad pareizais variants ir cepamais šķiņķis. Lokāmajiem ciešamās kārtas tagadnes divdabjiem ir arī noteiktās galotnes – kā šajā gadījumā.

Linguistic sectors

Vārdu darināšana ar piedēkli Noteiktā un nenoteiktā galotne Tagadnes ciešamās kārtas lokāmie divdabji Līdzskaņi

Kā atveidot Igaunijas pilsētas nosaukumu Viljandi?

Question

Kā atveidot Igaunijas pilsētas nosaukumu Viljandi?

Answer

Saskaņā ar pašreizējām normām Igaunijas pilsētas Viljandi nosaukuma pareizā atveide latviešu valodā ir Viljandi, taču praksē lietoti gan varianti Vilande, gan Vīlande.

Šīs pilsētas nosaukuma atveidē latviešu valodā bijušas svārstības. Vietvārda atveides varianti – Viljandi, Viljande, Vilande – minēti jau 1960. gadā publicētajos igauņu īpašvārdu atveides noteikumos. Pēc senākas tradīcijas latviešu valodā pastāv arī variants Vīlande, ko redzam, piemēram, Vīlandes ielas nosaukumā.

Sources

Raģe, S. Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. I. Igauņu valodas personvārdi. Rīga : Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1960, 50. lpp.
Lielais pasaules atlants. Galv. red. J. Turlajs. Rīga : SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 2008, 368. lpp.

Linguistic sectors

Īpašvārdi Apdzīvoto vietu nosaukumi Īpašvārdi Piektā deklinācija Sieviešu dzimte Nelokāmi vārdi

Sertifikāts vai licence?

Question

Sertifikāts vai licence?

Answer

Pareizi ir abi vārdi: licence ir atļauja darboties, bet sertifikāts – apliecinājums kaut kam.

Licence – 1. ‘valsts institūciju izdota atļauja uzsākt kādu nodarbošanos, piemēram, tirgoties ar noteiktām precēm, ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces’; 2. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu’; 3. ‘dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt’.
Sertifikāts – 1. ‘valsts aizņēmuma zīme’; 2. ‘rakstisks apliecinājums par piešķirtām pilnvarām, kvalifikāciju, iegūto izglītību, tehnikas (lidmašīnas, kuģa u. c.) derīguma ekspluatācijai, pārtikas produktu un ārstniecības preparātu kvalitāti u. c.’; 3. ‘dokuments, kas apliecina dārgmetāla raudzi’.

Sources

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 427., 700. lpp.

Linguistic sectors

Garie un īsie patskaņi Līdzskaņi Līdzskaņi Svešvārdi Garie patskaņi Īsie patskaņi Termini Vārda skaidrojums

Štrūdele vai strūdele?

Question

Štrūdele vai strūdele?

Answer

Ieteicamāks variants ir štrūdele.

Sources

VVC LVEK 14.01.2015. sēdes protokola Nr. 39 1. §.

Linguistic sectors

Līdzskaņi Svešvārdi Līdzskaņi Pārtikas preču nosaukumi Svešvārdi Ģermānismi

Language consultations: electronic database