Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Prievārdisko savienojumu bez maksas lieto apstākļa funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro darbības vārdu:
pārbaude ir bez maksas;
ieeja ir bez maksas;
tīmekļvietnē skaties filmas bez maksas.
Savukārt vārdu bezmaksas lieto apzīmētāja funkcijā, un tas teikumā parasti paskaidro lietvārdu:
bezmaksas pārbaude;
bezmaksas ieeja;
tīmekļvietnē pieejamas bezmaksas filmas.

Ja divi ar skaitļa vārdu izteikti apzīmētāji izsaka aptuvenu daudzuma jēdzienu, starp tiem komatu nelieto:
neesmu viņu redzējis piecus sešus gadus;
zālē bija septiņdesmit astoņdesmit dejotāju.

Vārds zaļais tādos vārdu savienojumos kā zaļais dzīvesveids, zaļais kurss, zaļā enerģija lietots saistībā ar ekoloģiju, vides aizsardzību. Šie uzskatāmi par stabiliem, zināmiem vārdu savienojumiem, kuri nav liekami pēdiņās, slīpināmi, rakstāmi ar lielo sākumburtu vai kā citādi izceļami, tātad tie rakstāmi šādi:
zaļais dzīvesveids,
zaļais kurss,
zaļā enerģija.

Vārds ikstundas darināts pēc tāda paša modeļa kā vārdi ikmēneša ‘tāds, kas notiek vai ir vērojams katru mēnesi’, iknedēļas ‘tāds, kas notiek vai ir vērojams katru nedēļu; tāds, kas attiecas uz katru nedēļu’. Šie vārdi lietojami tikai ģenitīva locījumā – ikstundas, ikmēneša, iknedēļas – kopā ar vārdu, kuru tie paskaidro. Ikstundas nav tik izplatīts kā ikmēneša un nav fiksēts vispārlietojamās vārdnīcās, bet lietots, piemēram, hidrometeoroloģijas terminoloģijā: ikstundas novērojumi, ikstundas summa.
Tātad vārds ikstunda nominatīvā nav iespējams, vienīgi ģenitīvā ikstundas kopā ar raksturojamo vārdu.

Teikumi, kuros apzīmētājs atdalīts no apzīmējamā vārda ar palīgteikumu, nav stilistiski veiksmīgi.

Lai šādu konstrukciju novērstu, iespējami vairāki risinājumi:
1) jāatsakās no vārdiem vai palīgteikuma, kas ir starp apzīmētāju un apzīmējamo vārdu;
2) jālieto saskaņotais apzīmētājs;
3) jāpārveido vārdu kārtība teikumā;
4) teikums kā pārmērīgi garš jāsadala divos atsevišķos teikumos.
Tādējādi iepriekšminētie teikumi veiksmīgāki būtu šādi: Līdz kādu dienu ar sava uzticamā Smotfa starpniecību viņš satika Morellē. Smotfa istaba atradās vienā stāvā ar laboranta istabu. Viņš lasa kāda romāna anotāciju. Uz grāmatas vāka attēlota gandrīz kaila sieviete, kas guļ šūpuļtīklā ar garu cigarešu iemuti lūpās un lasītāja virzienā nevērīgi tēmē mazu revolveri ar perlamutra spalu.