Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” viena no vārda formāts nozīmēm ir ‘veids, forma’. Vārdam forma ir vairākas nozīmes, taču starp tām ir arī ‘veids, tips’.

Pamatā vārds formāts izmantots, lai nosauktu konkrētu papīra lapas vai kartona izmēru, piemēram, A4 formāta papīra lapa, izvēlēts nepareizs papīra formāts, iestatīt papīra formātu.

Šobrīd par formātu sauc arī dokumenta elektronisko veidolu, piemēram, word (teksta dokumenta formāts), pdf (portatīvā dokumenta formāts).

„Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā” atrodami termini papīra formāts, mašīnlasāms formāts, līdztekus arī datorlasāma forma, rakstveida forma, mašīnlasāma forma.

Elektronisko dokumentu likumā, 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 558 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, 2005. gada 5. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 473 „Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” lietots termins papīra forma, tas atrodams arī Tieslietu ministrijas publicētajās „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijās”.

Ieteicams lietot vārdu formāts par lappuses, iespieddarba izmēru, kā arī elektroniski pieejamiem dokumentiem, kā .doc, .pdf, .jpg, .edoc u. c. Savukārt vārds forma attiecināms uz dokumenta veidu – elektronisko vai papīra formu, piemēram, grāmatvedības dokumentu papīra formas pārvēršana elektroniskā formā.

Darbības vārda vienkāršās nākotnes daudzskaitļa 2. personā ir paralēlformas:
jūs būsit/būsiet apmierināts,
jūs nāksit/nāksiet ciemos,
jūs saņemsit/saņemsiet atlaidi.

Abas formas ir vienlīdz labi lietojamas literārajā valodā, tām nav stilistisku atšķirību, un abas formas var attiecināt kā uz vienu personu, tā uz vairākām. Formu ar -it kā pareizo ieteicis jau Jānis Endzelīns „Latviešu gramatikā” 1907. gadā, pēcāk uz formu -iet un -it paralēlu lietojumu norādīts arī „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” (1959), un arī mūsdienu valodā abas formas atbilst valodas normām.

Tātad vienkāršās nākotnes daudzskaitļa 2. personā iespējams lietot abas formas: darīsit/darīsiet, iesit/iesiet, turpināsit/turpināsiet. Ja ir iespējamas paralēlformas, tad parasti vienā rakstā iesaka izvēlēties vienu no tām.

Īpašības vārdi ar izskaņām -āls, -ārs latviešu valodā ir aizguvumi. Aizgūtie adjektīvi ar izskaņu -āls/-a latviešu valodā ir izplatīti. Tie latviešu valodā visbiežāk ienākuši no vācu valodas vai ar krievu valodas kā starpniekvalodas palīdzību laikā, kad šīs valodas bija dominējošās kontaktvalodas, un ar šādu izskaņu valodā ir nostiprinājušies. Īpašības vārdi, kas beidzas ar izskaņu -āls/-a, izsaka kādu pazīmi, atbilstību kādam priekšmetam, attieksmi pret to vai ar to saistītu pazīmi, piemēram, bronhiāls, dokumentāls, industriāls, sufiksāls, verbāls, spektrāls.

Arī īpašības vārdiem ar izskaņu -ārs ir līdzīga nozīme. Ja vārds tiek aizgūts no jauna, latviešu valodā var lietot arī īpašības vārdu ar šādu izskaņu. Konkrētajā gadījumā latviešu valodā jau tiek lietots un ir nostiprinājies vārds ar izskaņu -āls (pulmonālā hipertensija, vācu val. pulmonale Hypertonie, Kardiale und pulmonale Kachexie).

Šāds lietojums norādīts arī „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”: pulmonāls – ‘saistīts ar plaušām, tām raksturīgs’, piemēram, pulmonālās artērijas vārstuļi.

Vārds navigācija latviešu valodā aizgūts no latīņu valodas vārda navigatio ar nozīmi ‘kuģošana’, un tā pirmā nozīme ir ‘kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piemēram, ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu)’. Pirmās navigācijas ierīces patiešām izmantoja tieši jūrasbraucēji, tāpēc sākotnēji navigācijas jēdziens tika attiecināts tieši uz kuģiem. Krietni vēlāk, jau 20. gadsimta 30. gados, tika izstrādātas radionavigācijas sistēmas arī lidaparātiem. Savukārt pirmās navigācijas sistēmas automobiļiem tika izveidotas tikai 80. gados, un to lietojums vērtās plašumā nākamajos gadu desmitos.

Tas droši vien izskaidro, kāpēc vārdnīcās navigācijas jēdziens attiecināts uz kuģošanu un gaisa satiksmi, piemēram, „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 5. sējums, kurā atrodams vārds navigācija, izdots 1984. gadā, laikā, kad sauszemes transportlīdzekļos navigācijas sistēmas vēl nebija izplatītas.

Mūsdienās par navigāciju iespējams runāt arī automobiļu kontekstā, un patlaban tiek piedāvātas dažādas navigācijas lietotnes, lai palīdzētu pārvietoties pa ceļiem.

Adverbējoties* dažādām lietvārda locījumu formām, radusies liela daļa apstākļa vārdu, piemēram, teikumā Viņš to paveica godam apstākļa vārds godam ir adverbējusies lietvārda gods vienskaitļa datīva forma, teikumā Kāpšu augšā apstākļa vārds augšā ir adverbējusies lietvārda augša vienskaitļa lokatīva forma. Latviešu valodā ir ne mazums adverbējušos lietvārda daudzskaitļa instrumentāļa formu, piemēram, kājām, laikiem, rikšiem, vietām.

Vārds brīžiem ir radies, adverbējoties lietvārda brīdis daudzskaitļa instrumentāļa formai, tātad brīžiem ir apstākļa vārds.

* Adverbēties nozīmē dažādām vārdšķirām vai vārdformām pāriet apstākļa vārdos, piemēram, adverbējusies ir lietvārda iekša lokatīva forma iekšā: Vai tu paliksi iekšā?