Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Nosaucot likumprojektus, kurus iesniedz kopā par vienu jautājumu, joprojām var lietot terminu likumprojektu pakete. Dokumentu kopuma nozīmē vārds pakete kā angļu package ekvivalents lietots gan vispārlietojamās leksikas vārdnīcās, gan terminu datubāzēs – enerģētikas pakete, dzelzceļa pakete, likumprojektu pakete u. tml.
„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārda pakete atbilstošās nozīmes ir šādas.
‘Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.’ Dokumentu pakete. Pieņemt nepieciešamo likumu paketi. Sagatavot normatīvo aktu paketi.
// dator. ‘Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.’ Paketes formāts. Paketes garums.
‘Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.’ Pakalpojumu pakete. Uzņēmuma akciju pakete.

Vārds pakotne gan vispārlietojamās valodas vārdnīcās, gan terminu datubāzēs lietots kā informātikas termins. Vārds pakotne ar nozīmi ‘dokumentu, uzdevumu kopums’, visticamāk, kļuvis populārs saistībā ar IT jomā ieviestajiem terminiem (programmu pakotne, programmatūras pakotne u. tml.). No vārddarināšanas viedokļa vārds pakotne ir pareizi darināts latviešu valodas vārds, taču kā termins ar nozīmi ‘dokumentu kopums’ apstiprināts tas nav.

Tā kā sinonīmija, nosaucot vienu jēdzienu, terminoloģijā nav vēlama, ieteicams izmantot terminoloģijas datubāzēs iekļauto terminu pakete. Tātad lietojama vārdkopa likumprojektu pakete.

Vārda būvniecība pamatā ir sakne būv-, kas aizgūta no viduslejasvācu valodas vārda buwen ar nozīmi ‘celt’ 17. gadsimta beigās. 18. gadsimta vārdnīcās šīs saknes vārdi jau sastopami. Piemēram, J. Langes un G. F. Stendera vārdnīcās no jauna reģistrēti tādi vārdi kā buhmannis, buhmeisteris. Kopš 18. gadsimta latviešu terminoloģijā vārdi, kuru pamatā ir ģermānisms buwen, paralēli latviskās cilmes vārdam celt izmantoti plaši.

Krišjāņa Valdemāra „Krievu-latviešu-vācu vārdnīcā” (1872) sastopami šādi vārdi, kuros ir sakne būv-: строить – buhweht, zelt – bauen; строение, стройка – buhweschana, buhwe – Bau; строитель – buhwetajs, zehlejs – Erbauer; строительный мастер – buhwmeisters – Baumeister; плотникъ – buhwneeks, namdaris, buhwmeisters, remess – Zimmermann.

Kā redzams, šajā vārdnīcā ir dažādi atvasinājumi, kuru pamatā ir vārds būvēt, bet procesa vai nozares nosaukums būvniecība tajā nav fiksēts. Atbilstošais (ar piedēkli -niek- darinātais) darītājvārds būvnieks lietots namdara nozīmē.

20. gadsimta 20. gados „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” (1922), kuru izstrādājusi Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisija (1919–1921), un citos 20. gadsimta 20.–30. gadu avotos šis termins ir lietots mūsdienu lietojumam līdzīgā nozīmē.

Tātad, visticamāk, par termina būvniecība rašanās laiku var uzskatīt 20. gadsimta sākumu.

Spāņu valodā rakstīto piparu jalapeño [xalaˈpeɲo] nosaukums latviešu valodā rakstāms halapenjo – atbilstoši izrunai spāņu valodā un saskaņā ar svešvārdu atveides principiem latviešu valodā (sal., piemēram, franču croissant [kʁwasɑ̃ ] – kruasāns).

Slimība nosaukta angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson) uzvārdā. Uzvārds Parkinson saskaņā ar angļu īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā būtu atveidojams Pārkinsons, tātad slimības nosaukums būtu rakstāms ar garo patskani ā pēc uzvārda izrunas angļu valodā – Pārkinsona slimība.

Nosaukums Parkinsona slimība ir samērā sena un stabila termina forma, kas ir nostiprināta arī Starptautiskajā statistiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā, līdz ar to tā nav maināma. 

Šajos atvasinājumos lietots piedēklis -niek-, kas funkcionē derivatīvajos formantos [vārda daļās, ko izmanto vārddarināšanā] -nieks un -niece, piemēram, darbinieks, ērģelniece, rakstniece, talcinieks. „Mūsdienu valodā vērojamas divas tendences – derivatīvais formants tiek pievienots motivētājcelmam vai nu tiešā veidā, vai arī vārddarināšanas celma un formanta sadurā tiek lietots interfikss*.” (Vulāne 2013, 238)
Vārdnīcās atrodam atvasinājumus gan ar interfiksu, gan bez tā:
bruņnieks / bruņenieks / bruņinieks (literārā forma),
laivnieks / laivenieks / laivinieks (literārā forma),
rīdznieks / rīdzenieks / rīdzinieks (literārā forma).
Šāds interfiksa lietojums, iespējams, skaidrojams ar izrunas ērtumu un labskanību, tāpat tas varētu būt saistāms ar iepriekšējā patskaņa dabu. (Vulāne 1997, 289)
Atvasinājumi ar -enieks rakstu valodā sastopami jau kopš 16. gadsimta. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka šīs izskaņas variants bijis izplatīts tanīs Kurzemes un Vidzemes izloksnēs, uz kuru pamata veidojās rakstu valoda, kā arī to latviešu vidū, kuri dzīvoja Rīgā. Vēlāk, 18. gadsimtā, izskaņas -inieks lietojums paplašinās un nostiprinās 19. gadsimta tekstos. Mūsdienās atvasinājumi ar -enieks sastopami retumis: dažos apdzīvoto vietu iedzīvotāju nosaukumos (bikstenieki, nīcenieki), uzvārdos (Bruņenieks, Laivenieks), arī dažos personu nosaukumos (bitenieks). (Baltiņa 1984, 134–139; Frīdenberga 2016, 132–143) Darinājumi nostiprinājušies dažādās formās: gan ar interfiksu (bundzinieks, veiksminieks), gan bez tā (avīžnieks, domnieks).
Latviešu literārajā valodā lietojami paralēlvarianti: mājinieks un mājnieks. Atvasinājums mājenieks mūsdienās uzskatāms par apvidvārdu.

* Interfikss ir morfēma, kurai nav savas patstāvīgas derivatīvas vai formveidošanas nozīmes un kuru izmanto citu morfēmu savienošanai. Interfikss parasti novērš neērtas skaņu kopas morfēmu sadurā, piemēram, galv-(as)-seg-a, nak-(sn)-iņ-a, nam-(a)+māt-e, rau-(st)-ī-t.