Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Formāli īpašības vārds herbāls atbilst latviešu valodas normām. Tajā ir izskaņa -āls kā citos svešvārdos: aktuāls, minimāls, optimāls. Tiesa gan, papētot tā iespējamo semantiku un lietojumu latviešu valodā, jāsecina, ka tas ir angļu valodas vārda herbal tiešs pārcēlums latviešu valodā. Pamatā tam ir latīņu vārds herba ar nozīmi ‘augs, zāle’.

Angļu valodā rakstītajiem terminiem, kuros ir vārds herbal, atbilstošajos terminos latviešu valodā tas tulkots kā zāļu vai augu izcelsmes, piemēram, herbal tea – zāļu tēja, herbal substances – augu izcelsmes vielas, herbal medication – augu izcelsmes medikaments.

Tiesa, vārddaļa herb- ir sastopama citos vārdos latviešu valodā, piemēram, herbārijs, herbicīdi. Tomēr vārda herbāls vietā būtu ieteicams lietot zāļu vai augu izcelsmes.

Vārdam vienvērtīgs ir divas nozīmes:
1. ‘tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam. Līdzvērtīgs’, piemēram, viņu devums nav vienvērtīgs.
2. ķīm. ‘tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens’, piemēram, varš savienojumos var būt vienvērtīgs vai divvērtīgs.

„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” vārda organisks otrā nozīme ir ‘saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs’. Tātad latviešu valodā ar vārdu organisks apzīmē kaut ko, kas ir cēlies no augu vai dzīvnieku valsts, piemēram, organiskā pasaule, ar to domājot visu dzīvo organismu kopumu. 

Visticamāk, latviešu valodā vārds organisks un angļu vārds organic ir tā sauktie tulkotāju viltusdraugi – ārēji, formas ziņā līdzīgi kopīgas cilmes vārdi ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi. Vārds organic angļu valodā apzīmē ‘ražotu vai audzētu produkciju, kurā netiek izmantotas mākslīgās ķimikālijas’.

Latviešu valodā viena no vārda bioloģisks nozīmēm ir tuva vārda dabisks (arī dabīgs) nozīmei: 1. ‘tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam)’; 2. ‘dabas likumiem atbilstošs. Dabas likumu nosacīts’. Piemēram, dabiskās krāsvielas ir tādas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.

Lauksaimniecības un atbilstoši arī pārtikas terminoloģijā vārda bioloģisks nozīme ir specializējusies un vārds bioloģisks tiek lietots, lai norādītu, ka lauksaimniecības produkts ir audzēts, saimniekojot ar dabiskām metodēm, nelietojot ķīmiski sintezētas vielas, piemēram, pesticīdus, minerālmēslus. Vārds organisks šādā nozīmē latviešu valodā nebūtu lietojams.

Produkti, kas audzēti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm vai ražoti no tiem, ir bioloģiskie produkti.

Konstrukcija būt/nebūt no svara sastopama daiļliteratūrā, piemēram: Māras Zālītes dzejolī „Trīs lietas” atrodamas rindas:
Dvēsele vaļā, asaras sāļas,
Dzīve ir rūgta, alus ir salds.
Dziesma ir gara, dzīve ir īsa,
Tas nav no svara – alus ir salds;

Raiņa darbos, piemēram, lugā „Suns un kaķe”:
Suņa tēvs Krancis (Lēni.) Traki, bet ko tanī troksnī lai dara? Galu galā tas nav ar no svara.
Kaķe peļu gane (Dusmīga.) Nav no svara, kā tad nu tā?;

Jāņa Klīdzēja romānā „Cilvēka bērns”: [..] nav no svara, cik tu liels vai mazs, bet ir gan no svara, vai tevī ir jušana.

Tāpat konstrukcija sastopama Jāņa Ezeriņa, Jāņa Joņeva un citu autoru darbos (sk., piemēram, literārā žurnāla „Karogs” piemērus). Tā sastopama arī plašsaziņas medijos un citur, piemēram: Insults. Kad katra minūte ir no svara; Katrs pikselis ir no svara; Tavi noskrietie kilometri ir no svara. (Tīmekļa avoti.)

Kā liecina kanāla TV3 tīmekļvietnē publicētā informācija, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norādījis, ka vēstījums Arī Tu esi no svara radies, domājot par grupas „Pērkons” dziesmas „Zaļā dziesma” rindām: Kā gan tu domā / Cik ļoti no svara viens ugunskurs? 
Teiciens būt no svara ar nozīmi ‘būt svarīgi, nozīmīgi, arī būt svarīgam, nozīmīgam' atrodams arī „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”.

Konstrukcija būt no svara nav uzskatāma par stilistiski pilnīgi neitrālu, un droši vien tieši tās plašais lietojums latviešu prozā, dramaturģijā, dzejā un latviešiem nozīmīgās dziesmās mudinājis to izvēlēties par svētku saukli pilsētas svētkiem, raisot asociācijas ar latvisko un pazīstamo.

No vārda estrāde nav iemesla vairīties.

Vārds estrāde ir aizguvums no franču valodas vārda estrade ar nozīmi ‘(dēļu) paaugstinājums’. Aizguvums sastopams arī vācu (Estrade) un krievu valodā (эстрада), kuras veicinājušas vārda ienākšanu latviešu valodā, lai apzīmētu paaugstinājumu, kur uzstājas mākslinieki. Latviešu periodikā vārds estrāde atrodams jau vismaz kopš 19. gadsimta 70. gadiem. Tas lietots vairākos rakstos, piemēram, par Igauņu otrajiem vispārīgajiem mūzikas un dziedāšanas svētkiem 1879. gadā Tērbatā vai par Latviešu otrajiem dziedāšanas svētkiem 1880. gadā, kur bija uzcelta svētku celtne ar estrādi tagadējā Jēkaba laukumā. Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku estrādi Ķeizardārzā piemin Vilis Daudziņš grāmatā „Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”.

Estrādes pieminētas arī literatūrā jau kopš 19. gadsimta beigām, piemēram, Andreja Upīša romānā „Sieviete” (1910), Augusta Deglava „Zeltenīte” (1896), Raiņa dienasgrāmatās, Mirdzas Bendrupes prozā un citur. (Sk. Nacionālā korpusu kolekcija.) Vairākas estrādes celtas arī Latvijā starpkaru periodā, piemēram, Mellužu estrāde (1930), Durbes estrāde Tukumā (19. gs. 20. gados) un citas.

Mežaparka Lielā estrāde tika uzbūvēta 1955. gadā, un kopš tā brīža tajā notiek Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Iespējams, estrādes uzbūvēšanas laiks liek domāt, ka tā saistāma ar padomju propagandu, taču tā nav tiesa: lielākas un mazākas estrādes ir pastāvējušas jau krietni iepriekš.

Vēl viens iemesls, kas varētu likt saistīt vārdu estrāde ar padomju laikiem, ir vārdu savienojums estrādes mūzika – ar šo jēdzienu PSRS 20. gadsimtā tika apzīmēta gandrīz visa populārā mūzika. 

Tātad no vārda estrāde lietojuma, lai apzīmētu paaugstinājumu, skatuvi, nav iemesla vairīties, jo tas nav ieviests padomju laikā, bet ir pazīstams jau kopš pašiem pirmajiem dziedāšanas svētkiem un Latvijas neatkarības sākuma.