Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir aizslietnis.

Vārds širmis ir ģermāņu cilmes barbarisms, kura vietā latviešu literārajā valodā kāda priekšmeta norobežošanai vai aizklāšanai ir lietojams vārds aizslietnis.

Dzīvais alus pretstatā pasterizētajam alum ir tāds alus, kurā saglabāti raugi u. c. mikroorganismi.

Šo alu iegūst, misu raudzējot, to filtrējot un tālāk pildot pudelēs vai citā piemērotā traukā. Dzīvā alus uzglabāšanas laiks ir samērā īss – no dažām dienām līdz nedēļai, ne ilgāk, jo vēlāk tas saskābst. Tāpēc t. s. lielie ražotāji, piemēram, „Aldaris”, „Cēsu alus” u. c., piedāvā patērētājiem pasterizētu alu.

Stilistiski šāds izteiksmes veids nav veiksmīgs un atbalstāms.

Taču šāda izteiksme kļūst arvien ierastāka, piemēram: „Ieguldījums natūrā var būt iekārtu vai materiālu piešķīrums, izpētes vai profesionāla rakstura darbības vai neapmaksāts brīvprātīgais darbs, kuru vērtību ir iespējams novērtēt, izmērīt un auditēt”. Arī vārdnīcā viena no vārda natūra nozīmēm ir ‘priekšmeti, lietas, produkcija, ko naudas vietā izmanto par maksāšanas līdzekli, piemēram, saņemt algu natūrā’.

Abi teikumi ir pareizi.

Abi vārdi – iepriecināt un priecēt – minēti gan „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, gan „Latviešu valodas vārdnīcā”, turklāt bez jebkādām norādēm, kas liecinātu par šo vārdu īpašu stilistisko nokrāsu, piemēram, ka tie būtu lietojami tikai sarunvalodā vai ar kādiem citiem ierobežojumiem. Vārda iepriecināt nozīme „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir ‘panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam)’. Piemēram, Alvīnei pat patika divus vīra cilvēkus iepriecināt ar ēdienu dažādību un zināmu izsmalcinātību. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” vārda iepriecināt nozīme ir skaidrota līdzīgi – ‘padarīt (kādu) priecīgu, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni, ka (kāds) priecājas, ir priecīgs’. Piemēram, iepriecināt māti ar ziediem. Panākumi darbā iepriecina. Ekskursantus iepriecināja skaistā daba. Iepriecināt sirdi. Iepriecināt acis, skatienu – būt skaistam, būt tādam, ko patīkami uzlūkot, skatīt. Vārda priecēt nozīme „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” ir ‘izraisīt prieku (kādam)’. Piemēram, Bija uzsnidzis pirmais sniegs. Kā allaž pirmais – tas priecēja, saviļņoja un noskaņoja uz pārdomām. Parasti savienojumā ar „acis”, „sirds”, „prāts”: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku. Piemēram, gleznas priecē acis. Priecē sirdi ar dziesmu. „Latviešu valodas vārdnīcā” vārda priecēt nozīme ir ‘darīt (kādu) priecīgu; būt tādam, kas rada prieku’. Piemēram, viņu priecē panākumi. Skaistā ainava priecē acis. Tāpēc bažām par nevēlamu vārda priecēt lietojumu nav nekāda pamata. Jāpiebilst, ka ikvienam cilvēkam, īpaši prasmīgam un zinošam valodas lietotājam, ir sava valodas izjūta un izteikšanās stils – tāpēc cilvēki izvēlas atšķirīgus, taču nozīmes ziņā tuvus vai pat sinonīmiskus izteiksmes līdzekļus.