Valodas konsultācijas

Vai latviešu valodā var teikt kļūdīga diagnoze?

Jautājums

Vai latviešu valodā var teikt kļūdīga diagnoze?

Atbilde

Latviešu valodā var teikt kļūdīga diagnoze.

Kļūdīgs – ‘kļūdains’. Tātad tā ir kļūdaina diagnoze.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 4. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1980, 276. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar piedēkli Attieksmes īpašības vārdi Nenoteiktā galotne Nenoteiktā galotne

Vai latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki?

Jautājums

Vai latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki?

Atbilde

Latviešu valodā var teikt mazāk plīsīgi trauki.
Lai gan vārds plīsīgs nav īpaši izplatīts, ar norādi reti (tātad tiek lietots samērā reti) tas ir atrodams „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”.
Plīsīgs – ‘tāds, kas viegli plīst’.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 6₂ sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1987, 279. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Vārdu darināšana ar piedēkli Kādības īpašības vārdi Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Kā pareizi izrunāt Grostonas iela – ar patskani o vai divskani [uo]?

Jautājums

Kā pareizi izrunāt Grostonas iela – ar patskani o vai divskani [uo]?

Atbilde

Ielas nosaukumā vārds Grostona izrunājams ar divskani [uo].

Vietvārdi Aloja [Aluoja], Grostona [Gruostuona], Madona [Maduona], Code [Cuode], Brocēni [Bruocēni], Okte [Uokte], Roja [Ruoja], Pope [Puope], Tosmare [Tuosmare] izrunājami ar divskani [uo].

Avoti

Laua, A. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC, 1997, 128. lpp.
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 881. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Divskaņi Īpašvārdi Skaņas [o]/[ō]/[uo] Divskaņi Īpašvārdi Īpašvārdi

Kāda ir nākotnes forma – es lekšu vai lēkšu?

Jautājums

Kāda ir nākotnes forma – es lekšu vai lēkšu?

Atbilde

Pareizi ir es lēkšu.

Darbības vārda nākotnes formas darina no darbības vārda nenoteiksmes celma. Tā kā minētā darbības vārda nenoteiksme ir lēkt, nākotnē jāraksta – es lēkšu.

Avoti

Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. L. Ceplītis, A. Miķelsone, T. Porīte u. c. Rīga : Avots, 1995, 417. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Garie patskaņi Vārdu darināšana ar piedēkli Vienkāršā nākotne

Tikai klausoties, var sadzirdēt. Vai teikumā komats lietots pareizi?

Jautājums

Tikai klausoties, var sadzirdēt. Vai teikumā komats lietots pareizi?

Atbilde

Nē, teikumā komatam nav jābūt: Tikai klausoties var sadzirdēt.

Komats teikumā lietots, iespējams, uzskatot tikai klausoties par divdabja teicienu.
Divdabja teicienā līdzās divdabim ir arī vēl kāds patstāvīgs vārds, piemēram, Tikai uzmanīgi klausoties, var sadzirdēt. Vārds tikai savukārt ir palīgvārds, partikula, tāpēc divdabja teiciens teikumā neveidojas. Šādi piemēri sastopami it bieži:
Viņš aizgāja pat neatskatījies.
Es atbildēju pat neminstinādamās.
Formulēt sakāmo var tikai rakstot.

Avoti

Nītiņa, D. Vienkārša teikuma vai salikta teikuma komponentu paplašinājumi (paplašinātājas struktūras). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 816.–819. lpp.
Guļevska, D., Miķelsone, A., Porīte, T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Latviešu valoda. Rīga : Avots, 2002, 205.–206. lpp.
Romane, A. Latviešu valodas rokasgrāmata. Tabulas un shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014, 98.–99. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Divbdabja teiciens Partikulas Vienkāršs teikums Divdabja teiciens

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze