Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Pareizi ir nulles (vai sagatavošanas) klase un nulles līmenis.

Vārdam nulle nav atbilstoša kārtas skaitļa vārda. Viena no vārda nulle nozīmēm ir – ‘sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); sākotnējais stāvoklis, sākuma stadija’.
Vārdu savienojums nulltā klase un nulltais līmenis būtu pieļaujams tikai sarunvalodā, kur leksikas izvēle netiek stingri normēta.

R. S. V. P. (REPONDEZ, S’IL VOUS PLAIT) fr. – ‘lūdzu, atbildiet!’.

Ielūguma sūtītājs uz norādīto tālruņa numuru vēlas saņemt apstiprinājumu (vai atteikumu) par piedalīšanos attiecīgajā sarīkojumā.

Pareizi ir Jeila Universitāte.

Par savu nosaukumu minētajai universitātei ir jāpateicas kādam Velsas tirgonim vārdā Elaihu Jeils (Elihu Yale), kurš itin devīgi sponsorējis topošo augstskolu, turklāt šī uzvārda izruna patiešām ir [jeil]. Protams, Yale faktiski ir kļuvis par visa universitātes kompleksa nosaukumu un tādējādi arī par jaunvietvārdu, kas mazliet sarežģī dzimtes jautājumu. Taču ar Hārvardu ir tāpat, tāpēc, pamatojoties uz šo analoģiju, par visprecīzāko atzīstams universitātes nosaukums Jeila Universitāte.

Pareizi ir ārkārtējā situācija.

Vārds ārkārtas pamata nozīmē ir ‘tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības’. Piemēram, darbā var būt ārkārtas sapulce (tā notiek ārpus ierastā sapulču laika), lidmašīna var veikt ārkārtas nosēšanos (ne tajā laikā, kad paredzēts grafikā).
Savukārt ārkārtējs pamatā nozīmē ‘pilnīgi neparasts, negaidīts’; arī ‘vēl nepiedzīvots’. Piemēram, pēkšņa politiķu interese par tautu pirmsvēlēšanu laikā nav nekas ārkārtējs, reģionā izsludināts 6 mēnešu ārkārtējais stāvoklis.
Tiesa, reizumis šos vārdus lieto kā sinonīmus (tostarp arī terminoloģijā), taču, runājot, piemēram, par situāciju, kad vīrusa izplatīšanās dēļ valstī ir neparasta, negaidīta situācija, mēs ieteiktu lietot vārdu ārkārtējs, kā tas darīts arī likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ” (likums pieņemts jau 2013. gadā) un Ministru kabineta rīkojumā  „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.