Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Nelokāmais divdabis ar -ot nosauc darbību, kas noris vienlaikus ar izteicējā nosaukto darbību, un tām abām ir viens darītājs. Tātad ar divdabi tiek nosaukta pavaddarbība. Nav vajadzības veidot teikumu, veidojot divdabja teicienu ar darītāju datīvā pie nelokāmā divdabja (piparkūkām cepoties) un pēc tam šo darītāju aizstājot ar norādāmo vietniekvārdu (tās): tā vietā labāk nosaukt darītāju nominatīvā (piparkūkas), divdabi un izteicēju:
Piparkūkām cepoties, tās smaržo visā mājā – Piparkūkas cepoties smaržo visā mājā;
Telefonam zvanot, tas vibrē – Telefons zvanot vibrē;
Vējam pūšot, tas kauc – Vējš pūšot kauc.

Ja tiek minēts ar divdabi izteiktās darbības darītājs, kas ir atšķirīgs no galvenās (personu formas) darbības veicēja, tas šādos divdabja teicienu paveidos nostājas datīvā un veidojas tā sauktās absolūtā datīva konstrukcijas:
Lietum līstot, mēs skrējām mājās;
Mūzikai skanot, Jānis devās pāri zālei;
Kamīnam kuroties, ģimene savācās dzīvojamā istabā.

Vārdi balle ar nozīmi ‘sabiedrisks pasākums ar dejām’ un balle ar nozīmi ‘mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos’ ir homonīmi – vienādi izrunājami un rakstāmi vienas valodas vārdi ar atšķirīgu, savstarpēji nesaistītu nozīmi. Tie ir 5. deklinācijas lietvārdi, kuriem daudzskaitļa ģenitīvā parasti ir līdzskaņu mija:
dille – diļļu;
lelle – leļļu;
šalle – šaļļu.
Līdzskaņu mija daudzskaitļa ģenitīvā ir vārdā balle ar nozīmi ‘sabiedrisks pasākums ar dejām’:
Ziemassvētki ir baļļu laiks, zaļumbaļļu tradīcija joprojām dzīva.
Savukārt vārdā balle ar nozīmi ‘mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos’ daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav:
vērtējums desmit ballu sistēmā, eksāmenā iegūts vienāds ballu skaits.
Tas ir līdzskaņu mijas izņēmums, lai nerastos pārpratumi ar citas nozīmes vārdu.

Pielikums ir teikuma paplašinātājs, kas piesaistīts lietvārdam vai tā aizstājējam kā raksturotājvārds. Pielikums izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī. Pielikums jēdzieniskā satura ziņā parasti ir vispārīgāks par raksturojamo vārdu:
Rakstnieka Raiņa dzejoļu krājums „Gals un sākums”;
direktores Maijas Lapas pieņemšanas laiks.
Starp pielikumu un raksturojamo vārdu nav liekama pieturzīme, ja vien pielikums nav savrupināts.

Vienāda vīriešu un sieviešu uzvārdu pamatforma ir kopdzimtes uzvārdiem ar galotnēm -a vai -e.
Šādi uzvārdi latviešu valodā lokāmi attiecīgi pēc ceturtās vai piektās deklinācijas sugas vārdu locīšanas sistēmas – dzimtes atšķirība šo uzvārdu locīšanā izpaužas tikai vienskaitļa datīvā: sieviešu uzvārdos ir galotne -ai (Liepai) vai -ei (Eglei); vīriešu uzvārdos ir galotne -am (Liepam) vai -em (Eglem).