Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Būt lietas kursā lietojams kā frazeoloģisms.

Būt lietas kursā ir tiešs pārcēlums no krievu valodas, taču, kā norādīts „Latviešu literārās valodas vārdnīcā”, kā frazeoloģisms tas ir lietojams.

Pareizi ir kartīte.
 

Vārds karte ir piektās deklinācijas lietvārds. No piektās deklinācijas lietvārdiem pamazināmās formas atvasina ar izskaņu -īte (nevis -iņa), piemēram, egle – eglīte (nevis egliņa), kaste – kastīte (nevis kastiņa). Tātad pareizā pamazinājuma forma ir kartīte, nevis kartiņa.

Latviešu valodā var lietot abus vārdus – gan ardievas, gan ardievu, taču tie ir atšķirīgu vārdšķiru vārdi.

Izsauksmes vārdu ardievu [ar·dievu] lieto kā pieklājības teicienu atsveicinoties, piemēram, Ardievu, Spīdola [..] (Rainis), vai saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.), piemēram, Tiklīdz būs vajadzīgs izšķirošs vārds, tad ardievu labie solījumi.
Savukārt lietvārds daudzskaitlinieks ardievas tiek lietots kā sveiciens šķiroties, atvadoties, piemēram, māt ardievas, teikt ardievas aizbraucējiem.
Tātad: Ardievu, papīr! vai [Saku] ardievas papīram.

Lietus smīlā nozīmē, ka lietus smidzina.

Smīlāt  – ‘smidzināt’.
Kā apvidvārds verbs smīlāt iekļauts vārda līt sinonīmu rindā.
Smīlājošs lietus ir sīks lietus, kas smidzina.

Pareizi ir jāskaita, jādeklamē vai jārunā dzejolis.

Darbības objekts aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir jāraksta nominatīvā. „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” ir teikts: „Vārds, kas apzīmē jēdzienu, uz kuru pāriet verba izteiktā darbība (darbības objekts), pie vajadzības izteiksmes formām nostājas nominatīvā, nevis akuzatīvā kā pie visu pārējo verba izteiksmju formām.” Skaitīt dzejoli nozīmē monotoni runāt iemācītu („iekaltu”) tekstu. Tāpēc labāk dzejoli deklamēt vai runāt.