Valodas konsultācijas

Dace un Gunta pārāk maz kustās vai Dace un Gunta pārāk maz kustas?

Jautājums

Dace un Gunta pārāk maz kustās vai Dace un Gunta pārāk maz kustas?

Atbilde

Dace un Gunta pārāk maz kustas.

Vārds kustēties ir 3. konjugācijas darbības vārds, kuram nenoteiksmē ir izskaņa -ēties. Šādiem darbības vārdiem īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personā galotnē ir īss patskanis a: gozēties – viņš gozējas, kaprizēties – viņa kaprizējas, cīkstēties – viņi cīkstas.

Avoti

Kalnača, A. Darbības vārds (verbs). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 522.–523. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Īsie patskaņi Galotne Trešā konjugācija

Kā pareizi: es jūtos daudz maz droši vai es jūtos daudzmaz droši?

Jautājums

Kā pareizi: es jūtos daudz maz droši vai es jūtos daudzmaz droši?

Atbilde

Pareizi ir: es jūtos daudzmaz droši.

Apstākļa vārdu daudzmaz lieto ar nozīmi 'nedaudz, nelielā mērā' un 'kaut cik'.
Rakstījums divos vārdos daudz maz, iespējams, radies apstākļa vārda (citos avotos – apstākļa vārda un skaitļa vārda) daudz ietekmē, jo tas nereti sastopams vārdkopās, piemēram, daudz draugu, daudz patīkamu brīžu utt. Savukārt vārds daudzmaz ir saliktenis, kur daudz- ir vārddaļa. Salikteņu ar daudz- latviešu valodā ir ne mazums, piemēram, daudzkārtīgs, daudzreiz, daudzviet u. c.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 2. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1973, 274. lpp.
Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība. Lokāmās vārdšķiras. K. Pokrotniece. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2002, 285. lpp.
Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013, 414.–415. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: daudzmaz

Lingvistiskās tēmas

Kopā vai atsevišķi rakstāmi vārdi Apstākļa vārds Vārda skaidrojums Salikteņi

Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?

Jautājums

Vai viesuļvētras nosaukums ir vīriešu vai sieviešu dzimtē – Sendija vai Sendijs?

Atbilde

Viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center) vētras nosauc atbilstoši alfabēta un dzimumu vienlīdzības principam, tām piešķirot gan sieviešu, gan vīriešu vārdus. Tā, piemēram, 2012. gada viesuļvētrām tika noteikti šādi nosaukumi (alfabētiskā secībā atbilstoši angļu val. alfabētam): Alberto (vīr.), Berila (siev.), Kriss (vīr.), Debija (siev.), Ernesto (vīr.), Florensa (siev.), Gordons (vīr.), Helīna (siev.), Aizaks (vīr.), Džoisa (siev.), Kērks (vīr.), Lezlija (siev.), Maikls (vīr.), Nadīna (siev.), Oskars (vīr.), Petija (siev.), Rafaels (vīr.), Sendija (siev.), Tonijs (vīr.), Valērija (siev.), Viljams (vīr.). Tādēļ atbilstoši viesuļvētru nosaukumu piešķiršanas principam attiecīgās viesuļvētras nosaukums ir sieviešu dzimtē – Sendija.

Avoti

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (National Hurricane Center)

Lingvistiskās tēmas

Īpašvārdi Priekšvārdi Priekšvārdi Īpašvārdi Sieviešu dzimte

Kas ir melanža?

Jautājums

Kas ir melanža?

Atbilde

Melanža (fr. mélange ‘maisījums’) – 1. ‘dažādu krāsu vai nekrāsotu un krāsotu šķiedru maisījuma dzija; šādas dzijas audums’, arī melanždzija, melanžētā dzija; 2. pārt. ‘viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa’.

Avoti

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Sast. I. Andersone u. c. Rīga : Avots, 2005, 460. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Pārtikas preču nosaukumi Svešvārdi Ceturtā deklinācija Vārda etimoloģija Vārda skaidrojums

Kā saprast frāzi direktors uzteica darbu?

Jautājums

Kā saprast frāzi direktors uzteica darbu?

Atbilde

Frāze direktors uzteica darbu saprotama divējādi, jo vārdam uzteikt ir divas atšķirīgas nozīmes.

„Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam uzteikt norādītas divas atšķirīgas nozīmes.
Uzteikt – 1. ‘oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu – par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm’; 2. ‘uzslavēt’.
Šādas nozīmes ir arī jaunākajā vārdnīcā – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”.
Latviešu valodā lielākā daļa vārdu ir daudznozīmīgi, un tā ir valodas bagātība. Ja māc bažas, ka no konteksta nav saprotama autora iecerētā vārda leksiskā nozīme, no šā vārda lietojuma vajadzētu izvairīties un aizstāt to ar citu vārdu, proti, frāzi veidot nepārprotamu, piemēram, direktors slavēja darbu vai direktors atlaida no darba. Izteiksmes skaidrība un nepārprotamība gan attiecas uz jebkura vārda lietojumu.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1996, 212.–213. lpp.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Lingvistiskās tēmas

Atvasinātie darbības vārdi Nenoteiksme Pārejošie darbības vārdi Vārda daudznozīmība Vārda skaidrojums Vārdu saskaņošana

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze