Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Šāda rakstība norādīta arī „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”.
Valodniece A. Ahero skaidro: „Salikteņiem, kam pirmo komponentu motivē lietvārda ģenitīva locījums, vērojama šāda likumība: ja salikteņa pirmā komponenta motivētājvārds, resp., pamatvārds, ģenitīva locījumā ir vienzilbīgs, tad galotnes forma saliktenī tiek paturēta vienmēr. Šie vienzilbīgie ģenitīvi ir i-celma lietvārdi, piemēram, sirds: sirdslieta, sirdsapziņa, sirdsdarbība, sirdsdraugs; klēts: klētsdurvis, klētsaugša; pirts: pirtsslota, pirtskrāsns; cilts: ciltskoks, ciltsraksti, ciltstēvs.”

Relevants (angļu relevant < vidusl. lat. relevans (relevantis) ‘atvieglots; samazināts’) – ‘tāds, kas noteiktā laikā, vietā vai aspektā ir svarīgs, nozīmīgs (kam)’; lingv. ‘nozīmīgs, tāds, kas spēj kalpot valodas vienību atšķiršanai’.

Relevanta informācija – informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga; relevants dokuments – dokuments, kas jēdzieniski atbilst informācijas sistēmas lietotāja pieprasījumam.

Apvidvārdi plītenis un vīsla ir vārda lietus sinonīmi.

Par plīteni sauc spēcīgu lietusgāzi, savukārt vīsla ir smalks lietus.
Lietum latviešu valodā ir vēl daudz citu sinonīmu, piemēram, aumaļu lietus, bāriņu asaras, birda, debesu rasa, gāzeņa lietus, lietus, patekas, rasa, sēņu lietus, sijātājs, smalkana, smalklietiņš, smidzinātājs, smīgala, smigucis, smīla, stāvais lietus, švīku lietus.

No latviešu valodas viedokļa pret vārdu ilgtspējīgs iebildumu nav.

Līdzskaņu skaits nav izšķirošs kāda vārda lietojumā. Pieci līdzskaņi ir arī vārdiem pirksts, zvirgzds u. c.
Agrāk izdotajās vārdnīcās vārda ilgtspējīgs nav, taču pašlaik tas ir skaidrots „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”: ilgtspējīgs – ‘tāds, kas spēj sev radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai’. Vārds ir jauns un nav tipisks, taču šāds vārddarināšanas modelis pēdējos gadu desmitos latviešu valodā tiek izmantots (līdzīgi ir darināti konkurētspējīgs, dzīvotspējīgs), īpaši terminradē.
Tā kā šie vārdi vairāk sastopami terminoloģijā, ikdienā valodas lietotājam tie šķiet neierasti. Taču, ja vien ir vajadzība, šādi jaundarinājumi iedzīvojas.
Ieteiktie vārdi mūžīgs un mūžīgi mūžos ir ar poētisku konotāciju, tāpēc lietišķajā stilā, kas ir raksturīgs oficiāliem dokumentiem, tie diez vai būs stilistiski iederīgi.

Vārdkopterminos nostiprinājies viena vai otra vārda lietojums, savukārt vispārlietojamā leksikā tie var būt sinonīmi.

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā sniegtas šādas vārdu ārvalstis un ārzemes nozīmes.
Ārvalsts – ‘cita valsts’.  Piemēram, mašīna ar ārvalsts numuru. Ārvalstu delegācijas. Ārvalstu mediji, investīcijas. Iepirkt no ārvalstīm elektroenerģiju.
Ārzemes – ‘zemes, valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām’. Ārzemju ražojums. Ārzemju ceļojums. Studēt ārzemēs.

No tā secinām, ka vārdu skaidrojums ir visai tuvs. Lielākā atšķirība –  ārzemes ir daudzskaitlinieks, to lieto, runājot par vairākām valstīm vai arī nenosaucot konkrētu valsti.
Ārvalsts (vairākas ārvalstis) iespējams lietot gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī.
Tāpēc iespējami gadījumi, kad abi vārdu nozīmes pārklājas, piem., uzņēmām ārzemju delegāciju vai ārvalstu delegāciju.