Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

Vārds apostille ir franču valodas vārds, ko lieto dokumentos kā apliecinājuma atzīmi ar juridisku spēku. Dokumentu legalizācijas likumā ir teikts: „1) apliecinājums (apostille) – atbilst 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijā par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu lietotā attiecīgā termina skaidrojumam.”
Lai gan valodas praksē nereti locīts pēc 5. deklinācijas paradigmas, vārds apostille ir pārcēlums no franču valodas līdzīgi kā latīņu a priori, itāļu crescendo u. tml., un tas tekstā lietojams nemainīgā formā un rakstāms slīprakstā: apostille.

Grieķu izcelsmes vārddaļa -metrs (gr. metron ‘mērs’) tiek izmantota kā salikteņa otrā daļa dažādu mērinstrumentu nosaukšanai, piemēram, hronometrs, barometrs, eksponometrs, spidometrs. Pēc šāda principa veidojams arī pH mērinstrumenta nosaukums. Šāds nosaukums lietots terminu vārdnīcās, ko apstiprinājusi LZA Terminoloģijas komisija, piemēram, LZA Terminoloģijas komisijas izstrādātajā vārdnīcā „LZA TK Terminoloģija 7. Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca”, J. Dolača izstrādātajā „Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcā”.

Mērinstrumenta nosaukums var būt veidots arī ar elementu mērītājs, mēraparāts u. tml. Šādi parasti ir veidoti mērinstrumentu nosaukumi, kuru pirmais elements ir latviešu valodas vārds, piemēram, siltummērītājs; caurteces mērītājs; siltumenerģijas kontroluzskaites mēraparāts. Ar vārddaļu -metrs parasti ir aizgūtie mērinstrumentu nosaukumi, kuru pirmajā daļā arī ir citas valodas vārddaļa, piemēram, hronometrs, barometrs, eksponometrs.

Ir iespējams arī sinonīmisks aizguvuma un pašcilmes termina lietojums, piemēram, higrometrs, mitruma mērītājs. Tomēr, ja sistēmiski ar salikteņa beigu daļu -metrs darināts mērinstrumenta nosaukums nozarē ir nostiprinājies kā termins, nebūtu vajadzības to aizstāt ar latvisku vārdkopu, piemēram, zinātniskā tekstā, nosaucot mērinstrumentu, rakstīt atmosfēras spiediena mērītājs, nevis barometrs vai aprakstā par automašīnām terminu spidometrs aizstāt ar ātruma mērītājs. Aizgūtais saliktenis mērinstrumenta nozīmē kā termins ir konkrētāks un nepārprotamāks.

Vārdkopa tomēr var variēties un ir aprakstoša. Arī angļu termina flow meter ekvivalenti latviešu valodā var būt gan patēriņa mērītājs, gan caurplūdes mērītājs vai plūsmas mērītājs, arī caurteces mērītājs.

Tā kā pH mērītāja nosaukumu veidojošā salikteņa sākumdaļa ir burtkopa, nevis vārds, mērinstrumenta nosaukums rakstāms ar defisi – pH-metrs. Vārdu mērītājs šī mērinstrumenta nosaukšanai var lietot sarunvalodā vai aprakstoši, piemēram, pH mērītājs ir pH-metrs.

Latviešu periodikā vārds eiropisks atrodams kopš 19. gadsimta 60. gadiem, savukārt eiropeisks – kopš 70. gadiem. Tātad jau kopš 19. gadsimta otrās puses abi aizguvumi ir konkurējuši (sal. krievu европейский, vācu europäisch).
20. gadsimta 30. gados vairākās publikācijās periodikā (piemēram, „Valodnieka piezīmes”, „Valodas prakses jautājumi”, „Mūsu valodas kļūdas”) stingri norādīts, ka vienīgais pareizais variants ir eiropisks, jo atvasinājums darināts ar -isks (algebrisks, eiropisks, romisks).* Pie šī atvasinājuma arī palikts trimdā, kur Latviešu valodas krātuves 1942. gadā publicētā „Latviešu pareizrakstības vārdnīca” izdota vairākas reizes.
Tikmēr Latvijā gadu gaitā nostiprinās atvasinājums eiropeisks kā skaidrojošajās, tā pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās. Tas droši vien izskaidro, kāpēc Nacionālajā korpusu kolekcijā eiropeisks pārliecinoši prevalē pār eiropisks (atbilstoši 5000 pret 200). Te gan jāpiebilst, ka 80. gados Aina Blinkena eiropeisks un eiropisks minējusi pie problemātiskiem gadījumiem īpašības vārdu atvasināšanā no aizgūtiem lietvārdiem, tomēr mūsdienu latviešu valodas normām atbilst atvasinājums eiropeisks.

*Tā norādīts 1935. gada 7. novembra Rīgas Latviešu biedrības Valodniecības nodaļas sēdes protokolā. Sēdes vadītājs bijis Jānis Endzelīns, un, visticamāk, tas arī ietekmējis vairāku publikāciju tapšanu.

Nosaukums rakstāms Eiropas valodu diena.

Latviešu valodā šķirami dažādi lielo sākumburtu lietojuma principi: lielo sākumburtu lietojums iestāžu rakstībā un svētku dienu rakstībā.
 

Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena;
Pasaules bišu diena;
Eiropas valodu diena;
Valmieras restorānu nedēļa.

Šim nosacījumam ir izņēmumi, kas arī nostiprināti normatīvajos aktos, piemēram:
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena;
Latvijas Republikas Proklamēšanas diena.
 

Eiropas Latviešu apvienība;
Latvijas Nacionālā opera un balets;
Jelgavas Mākslinieku biedrība;
Gulbenes Mūzikas skola.

Kļūdainais rakstījums Eiropas Valodu diena, visticamāk, radies, piemērojot iestāžu nosaukumu rakstības principu. Valodu daudzveidības svētku rakstībā ievērojams svētku dienu rakstīšanas princips, turklāt jāņem vērā, ka tiek svinēta tieši Eiropas valodu dažādība, tātad nosaukums rakstāms: Eiropas valodu diena. 

Uzsvars liekams uz otrās zilbes: Rin'kēvičs.

Uzvārds Rinkēvičs ir slāvu cilmes uzvārds, kas formā Rinkevičius sastopams arī lietuviešu valodā. Lietuviešu valodā izskaņā -evičius patskanis e tiek pagarināts, tāpēc uzvārds latviešu valodā sastopams rakstījumā gan ar īsu, gan garu patskani e: Rinkevičs, Rinkēvičs.
Uzsvars uzvārdā Rinkēvičs liekams uz otrās zilbes: Rin'kēvičs.