Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze

A. Blinkena norāda: „Ja uz izlaiduma robežas citējamā tekstā nav pieturzīmju vai arī ja šīs pieturzīmes atmetums nepieļauj pārpratumus, izlaidumu parāda tikai divpunkte.”

Piemēram, .. slimnieks sapņo, ka .. dodas ezerā, bet kājas viņam neiegrimst ūdenī.
Ja izlaisto vārdu priekšā vai aiz tiem bijis komats, semikols, kols vai domuzīme, tad blakus divpunktei atstājama arī šī pieturzīme, kur tas nepieciešamas citētā teksta precīzākai izpratnei. Piemēram, Aiz j, r, ļ, ņ, ģ, ķ svelpenis pārvēršās par š .., bet ne visur aiz visām tām skaņām (M. Rudzīte).
Ja izlaistas citētā teikuma beigas un teikuma beigās bijusi jautājuma vai izsaukuma zīme, aiz divpunktes atstājama arī šī jautājuma vai izsaukuma zīme, kas norāda uz citētā teikuma modalitāti.
Piemēram, Pirtniece tūdaļ iekrita sarunā: „Vai, tas tik bija notikums! Klausieties..!” Un bija ko dzirdēt!

Itin bieži pulksteņa laika pierakstā starp stundas un minūšu rādītāju cipariem tiek lietots kols, par ieganstu tam minot elektronisko ierīču laikrāžu iestatījumus, jo kols lietots datoros, digitālajos pulksteņos, tālruņos utt. Šāds pieraksts latviešu valodā nav korekts, jo kolam ir pavisam citas funkcijas. Starp stundas, minūšu un sekunžu rādītāju cipariem ir liekams punkts:
tikšanās norunāta pulksten 12.00;
skrējējs finišēja tieši pulksten 14.25.30.

Reizēm jautāts: vai tad, ja līdzās datuma saīsinātajam pierakstam jānorāda arī pulksteņa laiks, pēdējā nedrīkstētu lietot kolu, lai tos atšķirtu, piemēram, 02.02.2022. 02:00? Arī šādā pierakstā nav iemesla atteikties no punkta starp stundu un minūšu rādītājiem, jo pieraksta formāts atspoguļo ierasto datuma un pulksteņa laika norādi – vispirms tiek nosaukts datums, pēc tam pulksteņa laiks –, tātad nerodas šaubas par to, kas ar ciparu grupām tiek apzīmēts.