Valodas konsultācijas

Iecelt vai nozīmēt kādu amatā?

Jautājums

Iecelt vai nozīmēt kādu amatā?

Atbilde

Kādu nozīmēt amatā nebūtu vēlams, amatā var iecelt, apstiprināt.

„Latviešu literārās valoda vārdnīcā” norādītas šādas vārdu nozīmes: iecelt – ‘uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu’. Piemēram, iecelt kādu amatā. Amatā var arī apstiprināt – ‘atzīt par likumīgu, derīgu ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.’. Piemēram, apstiprināt kādu amatā; nozīmēt sarunv. – ‘norīkot, iecelt (par ko)’. Arī „Latviešu valodas vārdnīcā” norādīts, ka nozīmēt ar nozīmi ‘norīkot, iecelt (amatā)’ uzskatāma par nevēlamu izteiksmi.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1972, 277. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 3. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1975, 227. lpp.
Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 758. lpp.
Latviešu valodas vārdnīca. Red. D. Guļevska, I. Rozenštrauha, D. Šnē. Rīga : Avots, 2006, 739. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Nenoteiksme Vārda skaidrojums Sarunvaloda Stils un literārā norma Vārdu saskaņošana

Vai latviešu valodā ir vārds nujā?

Jautājums

Vai latviešu valodā ir vārds nujā?

Atbilde

Jā, nujā ir partikula ar nozīmi ‘jā gan’, ‘protams’: Nujā, laikam jādodas!

Latviešu valodā atkarībā no konteksta iespējams lietot gan vārdu savienojumu nu jā, gan arī vārdus nuja, nujā.

Avoti

Latviešu literārās valodas vārdnīca. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga : Zinātne, 1984, 766. lpp.
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. Rīga : Zinātne, 2003, 208.–209. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Pareizrakstība Partikulas

Kā vīriešu dzimtē rakstīt medicīnas māsa?

Jautājums

Kā vīriešu dzimtē rakstīt medicīnas māsa?

Atbilde

Profesijas nosaukumu medicīnas māsa ieteikts lietot kā kopdzimtes nosaukumu gan vīriešu dzimtē, gan sieviešu dzimtē.

Profesiju klasifikatorā ir termins medicīnas māsa. LZA Terminoloģijas komisija ieteikusi profesijas nosaukumu medicīnas māsa lietot kā kopdzimtes nosaukumu (līdzīgi kā vispārlietojamās leksikas vārdus tiepša, auša u. tml.). Līdzīgi profesiju nosaukumi, kuri neveido tā paša celma vārdu pāri (kā tas ir, piemēram, pārī skolotājs – skolotāja), ir problēmgadījumi karavīrs, kuģapuika, vecmāte. Vispārlietojamā valodā šādos gadījumos tiek lietots atbilstošs pretējās dzimtes vārds (ar atšķirīgu celmu): tēvs – māte, brālis – māsa, vīrs – sieva, puisis – meita, bet, veidojot profesiju nosaukumu, šādas prakses nav. Ja nosaukumu medicīnas māsa iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, tad lokot datīvā ir galotne -am (māsam, līdzīgi kā vecmātem, arī vīriešu uzvārdos Kļavam, Jūram).

Lingvistiskās tēmas

Profesiju nosaukumi Kopdzimtes vārdi Datīvs Termini Vārdu saskaņošana

Kā pareizi rakstīt adresi: nominatīvā vai lokatīvā?

Jautājums

Kā pareizi rakstīt adresi: nominatīvā vai lokatīvā?

Atbilde

Pareizi ir abi adrešu pieraksti – gan nominatīvā, gan lokatīvā.

No latviešu valodas sintaktiskā saistījuma viedokļa ieteicama ir lokatīva forma, kas atbild uz jautājumu kur? un akcentē atrašanās vietu, piemēram, Pilsētā, Puķu ielā 11. Savukārt Latvijas Pasts savos paraugos vairāk lieto nominatīvu: Pilsēta, Puķu iela 11. Latvijas Pasta mājaslapā ir abi paraugi. Nominatīvam ir nosaucoša funkcija, bet tā nav pretrunā ar latviešu valodas normu, tāpēc, rakstot adresi, iespējams izmantot abus locījumus. Savukārt iestāžu veidlapu rekvizītu zonā parasti tiek izmantotas nosaucošas vienības nominatīvā.

Avoti

Latvijas Pasts: sūtījumu noformēšana

Lingvistiskās tēmas

Lokatīvs Nominatīvs Lietišķo rakstu stils Vārdu saskaņošana Adreses pieraksts

Kā pareizi lietot pieturzīmes teikumos ar īpašu emocionālu ekspresivitāti: vispirms jautājuma un izsaukuma zīmi vai otrādi?

Jautājums

Kā pareizi lietot pieturzīmes teikumos ar īpašu emocionālu ekspresivitāti: vispirms jautājuma un izsaukuma zīmi vai otrādi?

Atbilde

Teikuma beigās pirmo lieto to pieturzīmi, kas izsaka galveno modalitāti, un parasti tā ir jautājuma zīme.

A. Blinkena norāda: „Tādu īsto jautājumu beigās, kurus runātājs izsaka afekta stāvoklī, iespējams lietot arī izsaukuma zīmi vai arī vienlaikus izsaukuma zīmi un jautājuma zīmi. [..] Ja teikumā nav formālo jautājuma modalitātes pazīmju, reizē jautājuma un izsaukuma modalitāti var parādīt abas pieturzīmes – jautājuma zīme un izsaukuma zīme, turklāt pirmā parasti nostājas tā pieturzīme, kas izsaka galveno modalitātes veidu – parasti – jautājuma zīme. Tik agri?! Par jaunu?! Ja teikums galvenokārt domāts kā izsaukums un tikai ar zināmu jautājuma pieskaņu, retumis iespējama pirmajā vietā izsaukuma zīme. Ko tas nozīmē!?”

Avoti

Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009, 130.–131. lpp.

Lingvistiskās tēmas

Jautājuma teikums Rosinājuma teikums Vēlējuma teikums Izsaukuma zīme Jautājuma zīme

Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze