Profesiju klasifikatorā ir termins medicīnas māsa. LZA Terminoloģijas komisija ieteikusi profesijas nosaukumu medicīnas māsa lietot kā kopdzimtes nosaukumu (līdzīgi kā vispārlietojamās leksikas vārdus tiepša, auša u. tml.). Līdzīgi profesiju nosaukumi, kuri neveido tā paša celma vārdu pāri (kā tas ir, piemēram, pārī skolotājs – skolotāja), ir problēmgadījumi karavīrs, kuģapuika, vecmāte. Vispārlietojamā valodā šādos gadījumos tiek lietots atbilstošs pretējās dzimtes vārds (ar atšķirīgu celmu): tēvs – māte, brālis – māsa, vīrs – sieva, puisis – meita, bet, veidojot profesiju nosaukumu, šādas prakses nav. Ja nosaukumu medicīnas māsa iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, tad lokot datīvā ir galotne -am (māsam, līdzīgi kā vecmātem, arī vīriešu uzvārdos Kļavam, Jūram).
Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze
Jautājumi
Kā vīriešu dzimtē rakstīt medicīnas māsa?
Jautājums
Kā vīriešu dzimtē rakstīt medicīnas māsa?
Atbilde
Profesijas nosaukumu medicīnas māsa ieteikts lietot kā kopdzimtes nosaukumu gan vīriešu dzimtē, gan sieviešu dzimtē.
Profesiju klasifikatorā ir termins medicīnas māsa. LZA Terminoloģijas komisija ieteikusi profesijas nosaukumu medicīnas māsa lietot kā kopdzimtes nosaukumu (līdzīgi kā vispārlietojamās leksikas vārdus tiepša, auša u. tml.). Līdzīgi profesiju nosaukumi, kuri neveido tā paša celma vārdu pāri (kā tas ir, piemēram, pārī skolotājs – skolotāja), ir problēmgadījumi karavīrs, kuģapuika, vecmāte. Vispārlietojamā valodā šādos gadījumos tiek lietots atbilstošs pretējās dzimtes vārds (ar atšķirīgu celmu): tēvs – māte, brālis – māsa, vīrs – sieva, puisis – meita, bet, veidojot profesiju nosaukumu, šādas prakses nav. Ja nosaukumu medicīnas māsa iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, tad lokot datīvā ir galotne -am (māsam, līdzīgi kā vecmātem, arī vīriešu uzvārdos Kļavam, Jūram).
Profesiju klasifikatorā ir termins medicīnas māsa. LZA Terminoloģijas komisija ieteikusi profesijas nosaukumu medicīnas māsa lietot kā kopdzimtes nosaukumu (līdzīgi kā vispārlietojamās leksikas vārdus tiepša, auša u. tml.). Līdzīgi profesiju nosaukumi, kuri neveido tā paša celma vārdu pāri (kā tas ir, piemēram, pārī skolotājs – skolotāja), ir problēmgadījumi karavīrs, kuģapuika, vecmāte. Vispārlietojamā valodā šādos gadījumos tiek lietots atbilstošs pretējās dzimtes vārds (ar atšķirīgu celmu): tēvs – māte, brālis – māsa, vīrs – sieva, puisis – meita, bet, veidojot profesiju nosaukumu, šādas prakses nav. Ja nosaukumu medicīnas māsa iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, tad lokot datīvā ir galotne -am (māsam, līdzīgi kā vecmātem, arī vīriešu uzvārdos Kļavam, Jūram).
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi rakstīt adresi: nominatīvā vai lokatīvā?
Jautājums
Kā pareizi rakstīt adresi: nominatīvā vai lokatīvā?
Atbilde
Pareizi ir abi adrešu pieraksti – gan nominatīvā, gan lokatīvā.
No latviešu valodas sintaktiskā saistījuma viedokļa ieteicama ir lokatīva forma, kas atbild uz jautājumu kur? un akcentē atrašanās vietu, piemēram, Pilsētā, Puķu ielā 11. Savukārt Latvijas Pasts savos paraugos vairāk lieto nominatīvu: Pilsēta, Puķu iela 11. Latvijas Pasta mājaslapā ir abi paraugi. Nominatīvam ir nosaucoša funkcija, bet tā nav pretrunā ar latviešu valodas normu, tāpēc, rakstot adresi, iespējams izmantot abus locījumus. Savukārt iestāžu veidlapu rekvizītu zonā parasti tiek izmantotas nosaucošas vienības nominatīvā.
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi: lūdzu, aizvērt durvis vai lūdzu aizvērt durvis?
Jautājums
Kā pareizi: lūdzu, aizvērt durvis vai lūdzu aizvērt durvis?
Atbilde
Pareizi ir: lūdzu aizvērt durvis.
Latviešu valodā ir jāšķir darbības vārda lūgt lietojums 1. personas formā lūdzu no izsauksmes vārda lūdzu lietojuma.
Izsauksmes vārdu lūdzu lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi: Lūdzu, pieņemiet mani darbā!; Lūdzu, aizveriet durvis!; Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Izsauksmes vārdu lūdzu atdala ar komatu un parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds ir pavēles izteiksmē. Savukārt darbības vārda lūdzu 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi, piemēram, lūdzu pieņemt mani darbā, vai ar lietvārdu akuzatīvā, piemēram, es lūdzu palīdzību, lūdzu informāciju.
Latviešu valodā ir jāšķir darbības vārda lūgt lietojums 1. personas formā lūdzu no izsauksmes vārda lūdzu lietojuma.
Izsauksmes vārdu lūdzu lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi: Lūdzu, pieņemiet mani darbā!; Lūdzu, aizveriet durvis!; Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Izsauksmes vārdu lūdzu atdala ar komatu un parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds ir pavēles izteiksmē. Savukārt darbības vārda lūdzu 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi, piemēram, lūdzu pieņemt mani darbā, vai ar lietvārdu akuzatīvā, piemēram, es lūdzu palīdzību, lūdzu informāciju.
Avoti
- Smiltniece, G. Izsauksmes vārds (interjekcija). Latviešu valodas gramatika. Atb. red. D. Nītiņa, J. Grigorjevs. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2015, 689. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Vai izsauksmes vārdu ak izteicienā ak tu atdala ar komatu?
Jautājums
Vai izsauksmes vārdu ak izteicienā ak tu atdala ar komatu?
Atbilde
Izsauksmes vārdus ak ar komatu šādos izteicienos neatdala.
Ar pieturzīmi atdala visu interjektīvo savienojumu ak tu, ak tu dieniņ, ak (tu) Dievs, ak kungs, ak mūžs, ak tu tētīt, ak tu pagāns, ak tu mīļo dieviņ.
Ar pieturzīmi atdala visu interjektīvo savienojumu ak tu, ak tu dieniņ, ak (tu) Dievs, ak kungs, ak mūžs, ak tu tētīt, ak tu pagāns, ak tu mīļo dieviņ.
Avoti
- Blinkena, A. Latviešu interpunkcija. Rīga : Zinātne, 1969, 325. lpp.
Lingvistiskās tēmas
Kā pareizi: salūts vai uguņošana?
Jautājums
Kā pareizi: salūts vai uguņošana?
Atbilde
Varam droši lietot abus vārdus: gan salūts, gan uguņošana.
Vārds salūts ir aizgūts vārds, bet uguņošana – latvisks.
Vārda salūts nozīme ir 'svinīga sveikšana (piem., ar zalvēm, raķetēm); uguņošana', piemēram, svētku salūts, gadu mijas salūts. Tā pamatā ir latīņu vārds salūs, ģenitīvā salutis ar nozīmi 'veselība; veselības novēlējums'.
Savukārt uguņošana ir 'gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piem., šaujot raķetes)', piemēram, svētku uguņošana krastmalā, uguņošana uz skatuves dziesmas izpildījuma laikā.
Padomju laikā vairāk ierasts bija vārda salūts lietojums, visticamāk, krievu valodas iespaidā (krievu val. салют), taču mūsdienu vārdnīcās minēti abi vārdi bez lietojuma ierobežojuma. Katrs valodas lietotājs var izvēlēties un lietot sev tīkamāko vārdu.
Vārda salūts nozīme ir 'svinīga sveikšana (piem., ar zalvēm, raķetēm); uguņošana', piemēram, svētku salūts, gadu mijas salūts. Tā pamatā ir latīņu vārds salūs, ģenitīvā salutis ar nozīmi 'veselība; veselības novēlējums'.
Savukārt uguņošana ir 'gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piem., šaujot raķetes)', piemēram, svētku uguņošana krastmalā, uguņošana uz skatuves dziesmas izpildījuma laikā.
Padomju laikā vairāk ierasts bija vārda salūts lietojums, visticamāk, krievu valodas iespaidā (krievu val. салют), taču mūsdienu vārdnīcās minēti abi vārdi bez lietojuma ierobežojuma. Katrs valodas lietotājs var izvēlēties un lietot sev tīkamāko vārdu.
Avoti
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: salūts
- Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca: uguņošana
- Liepa, D., Purviņa, M., Sjomkāne, I. Valodas konsultācijas. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 14. Atb. red. A. Vulāne. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2019, 212. lpp.